Mana 3h vannas terapija ir galā. Esmu veiksmīgi izšķīdinājis visu, ko gribējās un tai pat laikā negribējās pateikt.
Lai nu paliek.
Nepateikts vārds katrā ziņā ir nesāpīgs vārds un tas vien jau ir labi.

Kad līdu no vannas ārā, man likās, ka daudz ko rakstīšu.
Patreiz tā vairs neliekas.
Daudz piena, no ūdens jūtīga palikusi āda, atmiņas par laukiem, kuros vakar biju, atmiņas par visu pārējo.

Drausmīgi ātri tuvojas dzimumdiena. Pretīgi. Pasākums jau lielā mērā ir sarunāts, taču vēl arvien paliek vismaz 80% iespējamības, ka es pēdējā brīdī izdomāšu, ka negribu nevienu redzēt un nozudīšu tālu prom no visiem.
Pamazāk jāsāk ielūgt viesi.
Arvien aktīvāka apziņa par to, ka tūlīt kļūšu par vēl vecāku kraķi nekā jau esmu.
Bēdīgi.

Dodos gulēt.
Ar labu nakti visiem.
Es jūs visus mīlu...

P.S. Vannas terapija patiesībā ir visai dārgs pasākums, skaitot visas tās īsziņas, ko nosūtu, vannā sēžot.

Vanna ir mans fiziskās un garīgās attīrīšanās templis.

Current Mood: a bit sad. nostalgic