where i lay my head is home - January 9th, 2003

Atsaucoties uz postu, kurā minēju par American Beauty noskatīšanos un kaudzi pārdomu - te nu būs pirmais posts par filmas radītajām pārdomām.

Šajā gadījumā - sabiedrības normas. Pirmkārt, kur ir tas brīdis, kad kaut kas tiek pieņemts par normu? Vai patiešām tikai tādēļ, ka lielākā daļa sabiedrības domā vienādi (stereotipiski, pelēki vienādi), kaut kas būtu jāpieņem par normu? Blondīnes ar lielām krūtīm ir skaistuma kanons. Viens no stereotipiem, kas ir kļuvis par normu, jo - paskat, cik daudzas meitenītes balina matus un liek sev krūšu implantus. Ja tava seksuālā orientācija ir citāda, tu neesi normāls. Otrs stereotips, kas arīdzan ir pārvērties par normu. Stereotipiski pareizie cilvēki izturas pret "savādākajiem" kā pret spitālīgajiem, līdz ar ko, gluži loģiski, citādākajiem nākas slēpties, maskēt savu nenormālību, pretējā gadījumā riskējot ar atstumšanu un vispārēju ienīšanu no "pareizo" puses. Uzturēt "pareizajiem" paredzēto šovu, lamāt sevi par to, ka esi savādāks, līdz dziļi sirdī sāc ienīst gan sevi, gan visus pārējos. Var jau teikt - kas liedz būt tādam, kāds esi. Vientulība ir iemesls. Būt baltajam zvirbulim, izlēcējam, cilvēkam, uz kuru visi aiz muguras ar pirkstiem rāda un aprunā, nebūt nav tas, par ko cilvēks varētu sapņot un pēc kā tiekties.

Taču apspiešanas mēģinājumi vienmēr rada pretreakciju - pelēkie vidusmēra pilsonīši, kam sava garlaicīgā dzīve ir pieriebusies, izlemj kļūt par "minoritāti". Šādas idejas izplatās kā mēris, līdz tā sauktās minoritātes ir pārvērtušās par mažoritātēm. Un arī šajā brīdī cilvēks, kas pieder pie patiesajām minoritātēm, vairs nevēlas atklāties, nevēlas pieskaitīt sevi pie tiem izlēcējiem, kas jebkādiem mērķiem cenšas padarīt savu dzīvi ne-tik-pelēku.

Protests ir protests un stereotipi ir stereotipi. Un dzīve ir dzīve. Un kā lai, lūdzu, dzīvojas cilvēkam, kuru "normālā sabiedrības daļa", kas jau sen nebūt vairs nav vairākumā, neuzskata par normālu esam. Neskatoties, ka viņš ir tāds pats, kā visi pārējie, izņemot kādu vienu dzīves sfēru.

Jūsu komentārus par tēmu, lūdzu. Protams, lieki būtu piebilst, ka vēlētos izvērst normālu diskusiju, nevis lasīt komentārus stilā "visus nenormālos apšaut, lai normālie beidzot var brīvi uzelpot". Nav normālo vai nenormālo. Ir cilvēks un ir dzīvnieks. Un savu dzīvniecisko dabu, starp citu, visbiežāk izrāda tie, kas sevi uzskata par normāliem esam.

Current Mood: anxious
Current Music: Tori Amos - Crucify