Jāzeps Osmanis
Trakais velns
(madonas elektiķa Spodra Apiņa piemiņai)

Jau debess bālēja,
Laiks vakarpusē bija,
Kad pēkšņi kļuva zināms tas:
Pret Krustkalniem aiz Ļaudonas
Uz līnijas ir avārija.

Iet ledus Aiviekstē.
Tur plūdu kalni
Jau pārgājuši krasta valni.
Tie krūmus brāž
Un kokus gāž,
Un stabus zemē liec kā skalus.
Velns rāvis tādus trakus palus!
Lai savienotu vada galus,
Tur jāpeldas vai upe jāizkāš!

No elektiķiem jābrauc četriem.
Tie instrumentus kārtot steidz
Un garās runās mēles netrin, -
Līdz tumsai darbs ir jāpaveic.
Kāds biedē, - esot elles vieta,
Ceļš izēsts, zems un muklains krasts.
Bet brigadieris smej:
- nekas!
Pat ellē leita paliek lieta!
Nu pucēsim!
Mums laika maz!