tereeze's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, February 15th, 2014
| Time |
Event |
| 6:30p |
Sen neesmu stāstījusi neko nepiedienīgu. Tad lūk: mani uzbudināja proktologa apmeklējums. Varbūt tāpēc, ka man nekaitēja nekas pārāk briesmīgs, lai gan pavisam nepamatotas manas raizes arī gluži nebija; visādā ziņā, izmeklējums nesāpēja vispār, kaut arī iebāza visu ko, un arī gaidītā neērtības, kauna un pazemojuma sajūta bija tikai tik homeopātiskā devā, lai radītu patiku un uzbudinājumu, kas diemžēl šobrīd ir mazliet nevietā saistībā ar īslaicīgu šķiršanos no dzīvesbiedra.
Vēl man patika, ka privātklīnikas māsiņas visas bija tumšmates ciklamenu rozā krekliņos, un vairums ar akcentu, kas radīja sajūtu, ka viņas prot pateikt tikai iemācītas frāzes. It kā viņas būtu kloni vai roboti.
Un dakteris, tāds atsaldēti konstruktīvs, nenormāli profesionāls, es teiktu, perfekts, bet arī ar tādām kā klapēm uz acīm, kā nespēju paskatīties tālāk par savu profesionālo sfēru (te gan es nedomāju tikai dibenu.) Arī drusku robotīgs, tāds kā Terminatora un viena latviešu dzejnieka krustojums.
Īsi sakot, esmu iespaidota. | | 7:45p |
Nezinu, kā es tagad varētu sadzīvot ar savu izteikto pieskārienu nepieciešamību komplektā ar raksturīgo nevēlēšanos iepazīties un dibināt attiecības.
Mana jaunība bija šajā ziņā briesmīga. Es reizēm ballītēs spaidījos ar puišiem, kurus biju tikko tajā vakarā satikusi, bet pēc tam aizbēgu vai ļāvu viņiem aizbēgt. Izņemot tos dažus, ar kuriem pārgulēju, bet par to jau es esmu rakstījusi, un tie tomēr ar vienu izņēmumu bija pazīstami. | | 7:58p |
Viens bija no arodskolas, ar viņiem ballējāmies praksē, tāds drukns un augumā par mani mazāks, bet stiprs un uz tausti patīkams, kā miltu maiss.
Es neatceros, ko tovakar darīja citas meitenes, bet mūsu pašu klases puikas nākamajā rītā ar mums nerunāja. Tā bija tāda kolektīva neuzticība.
Vienam no viņiem, no klasesbiedriem, es nesen pateicu, ka viņš man ir paticis, un skumji piemetināju, ka viņš manī nav saskatījis sievieti. Bet viņš teica, kā, tev taču bija tas un tas, un nosauca manu lielo jaunības mīlu. Un es sapratu, ka jā, tiešām, es taču klasesbiedriem vienmēr uzsvēru, ka man ir citi džeki, lielāki par viņiem, lai gan patiesībā tie nebūt vienmēr nebija tik labi.
Bet man tomēr liekas, ka es izskatījos neseksīgi. Daļēji tāpēc, ka nebija pievilcīgu drēbju, un es arī biju pārāk liela tam vecumam. Vēlāk, kad es jau biju kopā ar vīru, tad es kļuvu "smukāka". |
|