šodien pavadīju savu draudzeni uz Londonu, aizbrauca strādāt. Sākt jaunu, skaistu dzīvi no nulles punkta. nevines tevi nepazīst, neviens tevi nezin, var būt jebaks, kautkas, nezinkas. Pēc tam sēdēju parkā uz solīna, skatījos kā jaunieši maigojas un domās apskaudu, ne jau jauniešus, viņi vēl nezin kas viņus sagaida, netīri trauki, nemazgātas zeķes u.t.t., bet to sievieti, kas izbaudījusi dzīvi, izaudzinājusi bērnus, vairākus vīriešus, bet tagad brīva kā putns, dodas pasaule. pametot aiz sevis visu, kas apgrūtina. gribējās sastingt un nekustēties, lai laiks skrien, bet es palieku uz vietas. Ja varēt sākt dzīvi no jauna, bez melnraksta, tas ir tik vilinoši.