ATkal jāsūdzas par laika zudumiem, šķiet nupat vēl rīta kafija, bet re jau pusnakts. šodien pirmā diena, kad spēju domāt, pat autokads aizgāja, citādi tās stūra perspektīvas mani nomocījušas, bet vismaz ieskaiti dabūju, protams ;)
tagad beidzot salīmēju 101 tūkstoti milimetru, labi kā tie km metri kvadāti maz, citādi papīru nevarētu istabā ielocīt. bet nekā splēsu un uzzīmēju visu uz parasta papīra, pie velna tos milimetrus, nav ko ar niekiem ķēpāties, ņemsim lielā masā, bez sīkumiem. Bez sīkumeime neiztikšu, jāieraksta sev atgādinājumam, lai neaizmirstas, pēc laika būs smieklīgi lasīt, par ko satraucos. ( būtu labāk Lieldienu olas adījusi)
tā ka'esmu iepirkusi labus peņus, smalkus peņus, zīmējas tā neko, dārza izsauļojums sanāca labais.
Jāpieraksta ( neierasts process0, kas vēl jāizdara:
1. skujeņu dobe,
2. puķu dobe, saulē un ēnā,
3. lapene,
4. dīķis,
5. kamīns, bruģa rsējums,
6. sētas mieti,
7. vārtiņi, 8. mazās arhitektūras formas.
laiku, dodiet man laiku un maniem bērniem veselību, tad man ar 'bus vairāk laika.
un negludināti veļas kalni un suņa spalvas, kas veļas pa grīdu un sirds pārmetumi, ka nemazgāti trauki un logi un aizbildinājumi, paciešaties vēl brītiņu, nu vēl brītiņu, beigsies skola un tad būs.
Redēs, kas būs, ja būs darbas, td tas turpināsies līdz bezgalībai.
jāiet strādāt.