seneka

Jēziņ, pričene baigā, 4 stundu garumā.

ahoi, vai visi jau guļ

cik labi ir mājās, savās mājās, nevis citu mājās

Oho. šodien labi pastrādāju. Norīta pāris vizualizācijas, tagad zinu, kāds būs mans dārzs. Praktiski darbi- sazvanījurožu audzētāju , būs rozes bumbas staba galā. Tiaki ar rasēšanas darbiem aizkavēšanās, nesanāk man tās aksonometrijas un novirzītā stūra perspektīvas.
Tagad tika jāizdomā kā novākt smilšukasti un kur likt šupoles, nu nav vietas, bet tā gribas atstāt.
vakars gans sākās un beidzās, ne tā gribējās. Vajdzēja braukt ciemos un pārēstie sušī. Vēl tagad odekolona garša mutē no ingvera, laikam tuvāko mēnešu laikā uz sušī neskatīšos, ja nu vienīgi gribēsies pašāi uztaisīt.
tagad sēžu un domāju, ka vajdzētu vēl padarboties, bet vēders smags un raksturs vājš, visas diētas pa pieskari. Rīts sākās tik labi.
Suši arī bija labi, izsmējās, pārēdāmies, ar smaržīgu bembi izvizinājāmies.
Rīt lies grīdas pirmajā stāvā, un tad tik sāksies, vajag sarakstīt krāsu kodus, bet negribas, bet vajag.

Ko nu

Ko es daru. Esmu malace, noturējos šovakar nerijusi. Klausos Paulu un dungoju līdz, adu un nedaru neko.
meitenes no TT laikam mani izmetušas, bet man bail pat ieiet lapā un izlasīt, kā tur metenēm iet. izlaidība tomēr ir laba, līdz zināmam brīdim. un tad es pieķēru sevi pie ķecerīgas doma - varētu man piesisties kāds vēdera vīruss, tā uz dienām trīs vai piecām. gripu gan negribu, vispār neko ar temperatūru.
vajadzētu vēl, ko pazīmet un kādu vizualizāciju( skan cēli) izbīdīt , bet tāds bezštoks, ka būs jāpabīda klucīši kompī. pat adatas nekustas.
Kur tas Puls izrok tās metenes, vai štancē.
Būs jāpaskatās kāda mūzika, ko rīt nodarbību laikā paklausīties. Nav jau pārāk pieklājīgi, bet ko no mais var gribēt. kas maksā tas pasūta mūziku.

man ir telefons, men ir telefons, tā kā Baltā grāmatā puišelis lielījās ar jauniem zābakiem. Sēžu un skatos un brīnos, ko esmu izdarījusi, savu mierīgo dzīvi vismaz uz pāris dienām pārvērtusi par nemieru. Puika filmē, bet es buros, vienu dziesmu ierakstīju, bet vairāk ne, kaut kā neklapē, bet, kas, nesaprotu. gan jau izdomāšu. nevajag man S klases mersi, bet telefunkenu.

sagādāja man vilšanos tā garkājainā būtne ar 5 numuru. Laikam jau tām garkājainām smadzenes cāļa līmenī. Nu atsūtīja man to vēstulīti, labi zinādama, ka es nevienam nesūtīšu. Kāda velna pēc. ..... Ja es ķēdi pārtraukšu tad man bla bla bla. Nu pārtraucu, jo nevienam negribu ļaunu. Laikam man grib, jo zin, ka nevienam nesūtīšu. ej tu ellē, velnam par kalpu ar visām savām vēstulēm.

nu neko, skaisti!

Kad tornis, kur dvēselei pakāpties, ir uzbūvēts, tornī kāpšana var sāktie.
vai vispār slikts garastāvoklis ir luksuss, kuru nevar atļauties/
Vakar beidzot izrāvos, pateicoties tuvam un mīļam cilvēkam. izrāvos, lai baudītu, ko no tās pasaules, kas kādreiz bija mana dzīve. Tāda jocīga sajūta, it kā es vēl turpat arī dzīvotu, tikai manis nav klāt. Viss notiek, bet manis nav, es neeksistēju. Un dzīve aiziet garām. Es rušinos, bet manis nav.
Reāli, beidzot ir remonts, sīkie veseli, kuce meklējas, Dāvida degunu uzzīmēju. par to man vislielākais prieks un izbrīns. Gaidu ceturtdienas, lai zīmētu ausi, degunu, tas novirza domas, no tā, ka varbūt mans ceļš ir aizgājis šķēršām, bet varbūt ne.

Es esmu resna, stulba, tizla. Mani neviens nemīl un pie visām savām nelaimēm es esmu vainīga pati. Laiks skrien un nekas nemainas. es neesmu spējīga neko mainīt. man ir tik žēl. žēl sevis, žēl bērnu. raudāt, raudāt.

Taks lapas klāt, lielas skaistas, raibas, bet viņām viens trūkums, baigi daudz krīt zemē un vļe vairāk palikušas kokos. Būs laikam jāpiestrādā pie šīs problēmas.
Slimošana beigusies un cerams tik drīz neatsāksies. cerēsim, ka lapas uzlabos to, ko slimošanas dēļ esmu atguvusi.

nemūžam nebūtu iedomājusies, ka putekļsūcēja darbība vai nedarbība varētu ietekmēt manu pašajūtu. Nu lūdzu tak apskatīties, izjauca pilnībā un salika, bet to korķi nepamanīja. Kā tas tur gadījās jeibogu nezinu, korķis taču nevar tikt cauri tai spraugai. Jāsāk domāt par kaitniecību. visa diena sabojāta, veļos pa māju tāds kašķis un ēst arī gribas. Būtu labāk uz Rīgu aizbraukusi, diena tāpat pa galam. Tūlīt ievelsies visi priecīgie un mīļojamie, ardievu veselais saprāts.

šodien biju uz tusiņu, kur dāmas runāja par ceļošanu, sākot no Madagaskaras un beidzot ar Venēciju. Es ar savu sīko jutos, kā...... . ne jau cilvekos vaina, bet manī, ko es varēju teikt un rādīt, kā mans vecākais matemātiku apgūst un jaunākais dārziņzinības. Aizbraucot tik tālu ceļu - autobuss, stunda ar vilcienu, kājām 20 minūtes, es no puikas, kam 4 gadi, neko vairāk nevaru gribēt, kā niķus un stiķus. Vienalga jutos, kā muļķe, kas to vien zina kā vārīt kartupeļus un slaucīt pakaļas. Bedīgi, bet tā ir un ne pie vainas citi. Lācītis ir bēdīgs.

Labs rīts, dārzā tāda rasa, ka gumijnieki jāvelk. Tātad šodien nelīs un zemenes varēs sārtoties un ziedēt. žēl tikai, ka baziliks tāds noplucis. Zied tās puķes, kas visu vasaru neziedēja, laikam baidas nokavēt. Zāle tā aug, ka būs drīz atkal jāpļauj. Es jau iedomājos, kā izskatīsies dārzs nākošo vasaru.
šodien jābrauc uz Jelgavu, tā negribas kratīties ar vilcienu.
Vispār atkal darbu jūra.

Kritu grēkā, dzēru alu. Ai ai, cik slikti, bet tas par godu, ka draugos atradās māsīca, kuru neesmu redzējusi vismaz 30 garus gadus. Un skas, ka draugiem ir fui, re tā nemaz nav. kas vien tur neatrodas, pazuduši bērnības draugi, radinieki.

Tā gribas ēst, ka nevar aizmigt.

laba diena.

Nu re 1. septmebris tūlīt klāt.

Ar maniem draugie nezinkas noticis, pazuduši Jocīgi. Nav kam apjautāties, kāpēc tā.