| 22 |
27. Sep 2016|14:20 |
-i forget i have the thing.
-a girlfriend, you mean?
es esmu tik absolūts lohs.
drāmas vienmēr bija izpelnījušās manu nicinājumu, nespēju saprast, kādēļ cilvēki tik ļoti iespringst par sīkumiem un tad paši dara visādu sūdu, par ko tad atkal iespringt. mans ieteikums visiem vienmēr bija ņemt to visu vieglāk. bet izskatās, ka tas ir bijis tikai tādēļ, ka es ilgu laiku pavadīju attiecībās. nu jau būs gads kopš manas vientuļnieka dzīves sākšanās (pa vidu, protams, bija visādi brīnumi, bet tie jau īsti neskaitās), un pēkšņi es arī taisu drāmas, pieņemu sliktus lēmumus un par daudz iespringstu. visas iekšējās stīgas uzvilktas, kaut ar lociņu spēlē.
svētdien īsi pēc ieraksta publicēšanas man piezvanīja K, un man šķita, ka viņa šo ierakstu ir jau paspējusi ieraudzīt, jo pēkšņi piedāvāja iziet ārā. jau otro reizi viņa manu klabi izlasa, to neizlasot. un tad, tā objektīvi skatoties, sekoja viens šausmīgs vakars. neiedomājamā reibumā peldējām no čomska uz aleponiju, un tad atpakaļ uz čomski, kur, krēslā saritinājies, visu uzmanību uz blakussēdošo ex vērsdams, jau sēdēja viņš. atkal nobijos, tikai sasveicinājos un gandrīz nevienu vārdu ar viņu nepārmiju. sēdēju blakustelpā un, ejot smēķēt, izvairījos no iešanas viņam garām, pārējo laiku starp smiekliem un muļķīgām sarunām nespējot kontrolēt skumjas savā sejā. piedzērusies K man lika beigt spekulēt, bet es pamanīju, ka pazuduši viņi abi ir vienlaikus, un tas laikam bija katalizators izcili sliktiem lēmumiem. cik nu šajā stāvoklī bija iespējams runāt par jebkādu apzinātību.
es nejūtos varbūt tik slikti par faktu, ka atkal nonācu vienā gultā ar cilvēku, ar ko man jau sen vajadzēja pārstāt gulēt. es jūtos slikti par to, ka šoreiz mēs par savu savstarpējo vilkmi it nemaz nebijām diskrēti, tieši pretēji. skūpstījāmies publiski, manas šībrīža romantiskās intereses labākā drauga acu priekšā. nākamās dienas fiziskās paģiras nespēja pārspēt morālās. virtuālā saruna ar I (laikam jāpiešķir arī viņam burts, lai nav jāiztiek ar vietniekvārdiem vien) nav izbeigusies, bet es nespēju nedomāt par to, ka viņš par šo svētdienas nakts piedzīvojumu zina pavisam ārpus konteksta un paskaidrot es viņam neko nevaru.
mani ieraksti vairs it nemaz nav skaisti, šis ir pārvērties par faktu uzskaites blogu, kurā es sevi šaustu par savu cilvēcību, bet varbūt ir taču pilnīgi vienalga. jāatrod hobijs, kas neiekļauj iemīlēšanos visos pēc kārtas. |
|