| 206 |
16. Mar 2019|19:22 |
man piemīt white saviourism vietējais paveids - rīdzinieku glābējsindroms.
es gribu iepirkties tikai savā pilsētā uz vietas, lai mana nauda paliktu šeit. es gribu braukt uz mazpilsētām un pirkt grāmatas viņu grāmatnīcās, lai palīdzētu piepildīt plānus un darbinieki saņemtu lielākas algas. es gribu vest filmas uz miestiem, es gribu rādīt ārpus rīgas nepieejamo, es gribu "nest kultūru", lol. es eju uz īpašajiem seansiem ārpus mūsu smieklīgā blokbāsteru kinoteātrīša, lai parādītu, ka te arī ir interese. ja mums būtu vietējā alus darītava, es dzertu tikai tās alu. man ir žēl, ka maksāju MUN, jo tad no manas naudas pilsētai nekas īsti netiek. dusmojos uz pirmsvēlēšanu video, kur kaut kāds faking ansis pūpols aizbrauc uz balviem un stāsta, kā balvinieki priecājas, ka ar viņiem atbraukuši parunāties no rīgas. jūtos netīra pēc reģionālās 1906 pirmizrādes, kur komanda atkal un atkal atgādina, cik svarīgs ir liepājnieku ieguldījums filmā un kā visur pilsētā par to vien runāja, it kā tas būtu lielākais notikums šajā "čuhņā".
kaut kāds tāds lokalizēts nacionālisms. un ātri pielīp (vai atlīp atpakaļ) tā kurzemnieku lepnība.
uz rīgu braukt absolūti negribas, bet baigi sāp visi tie skaistie pasākumi, ko laižu garām. šeit bārā pie letes puisis koļīdamies saka: "tur sestdien būs coconuts NO RĪGAS" |
|