| 183 (pieaugšanas bubulis) |
18. Sep 2018|15:44 |
uzdāvināju sev dzimšanas dienā zobārsta apmeklējumu un menstruālo piltuvi un baigi sapriecājos. nezinu, pa kuru laiku kļuvu par to cilvēku, kas sev svētkos dāvina nevis palutināšanu, bet praktiskas lietas. laikam tā dara jaunpieaugušie - pēc kādiem desmit gadiem noteikti atkal atgriezīšos pie sevis lutināšanas.
vakar pēc pusnakts vēroju savu par gadu vecāko seju spogulī. ja labi ieskatās, var redzēt gar degunu lejup velkamies rievas un zem acīm iesēdušās strīpiņas. bērnībā biedētās ja-daudz-rauksi-pieri krunkas gan vēl nav parādījušās. bet vispār man ļoti paveicies ar jauneklīgu izskatu arī laikā, kad divdesmitā dzimšanas diena ir tāla atmiņa, bet trīsdesmitā jau bez maz vai jāsāk plānot. tikai plaukstu āda no smēķēšanas pārvērtusies par tādu kā pergamentu - izskatās kā ilgi nekopti ādas zābaki.
vispār man dzimšanas dienas patīk. es vienmēr tajās esmu jutusies īpaša - arī tad, ja nekas sevišķs netiek darīts. taču šodien to sajūtu noķert grūti. lai kā censtos, nespēju sajusties tā, it kā šī diena ar kaut ko atšķirtos no citām stresa piepildītām darbadienām.
lielas cerības lieku uz svinību nakti. turu īkšķus par to, lai neliktos, ka tā ir vienkārši kārtējā ballīte ar draugiem.
skaisti būs. es zinu. pieaugšanas bubulis mani vēl nav apciemojis. |
|