| 165 |
26. Jun 2018|15:48 |
ilgu laiku es jutu pamatīgus savas pašpārliecības un stabilitātes uzlabojumus. tas bija labs laiks.
tagad atkal jau grimstu bailēs un pašapziņas trūkumā, nesaprotu, kāpēc es vispār cenšos kādam kaut ko teikt, kaut ko darīt, uz kaut ko paskatīties un aizņemt telpu realitātē. tas viss ir vai nu izgāšanās, vai tiek uzņemts ar vienaldzību un/vai nicīgu nosprauslāšanos. atkal velkos arvien mazāka, atkāpjos. riebjos pati sev un, šķiet, arī visiem citiem.
viens no iemesliem, protams, ir tas iekavētais projekts, kura dēļ esmu zaudējusi jebkādu uzticību un cieņu pasūtītāju acīs.
otrs ir fakts, ka pēdējos mēnešos esmu novērsusies no savas vienīgās īstās aizraušanās. neaizgāju ne uz vienu bizes vai splendida noslēguma filmu, pat nepabāzu degunu notikumos, kas mani interesē. sēžu mājās ar darbu vai eju dzert, teju nekā cita manā dzīvē atkal nav. tērēju resursus bezjēdzīgi. un zaudēju jebkādu līdzšinējo progresu jebkurā jomā. |
|