| 154 |
21. Maijs 2018|15:36 |
tas, ko vakar uzskatīju par jaunu paģiru paveidu, laikam ir izrādījušās antibiotiku blaknes. staigāju mākonī, rokas tirpst, krūtīs žņaudz un truli sāp tā, ka šķiet - tūliņ kritīšu. elpoju kā retinātā gaisā. dziļuma izjūta sajāta - vakar koncertā ik pa brīdim nesapratu, kur atrodas priekšā stāvošie cilvēki. likās, ka jau sejā, bet, pastiepjot roku, izrādījās, ka attālums ir normāls. tikko dušā ņirbinājās vizulīši gar acīm. izvilku zāļu instrukciju - tur viss šis blakusparādību sarakstā punktu pa punktam sarakstīts.
piezvanīju uz klīniku, ārste šodien darbu jau beigusi, rīt tikai atzvanīs. vispār pirmo reizi ko tādu piedzīvoju, nesaprotu, vai nevajadzētu vienkārši saņemties un izturēt. varbūt es pārspīlēju.
bet visu laiku gribas ar dūri sist pa krūtīm, lai iekurbulētu sirdi. |
|