|
4. Aug 2017|15:42 |
man šajā gadījumā vairāk gribas vainot dziļi, dziļi ieaudzināto "nekad nepacelt acis" tikumu. tu nedrīksti būt labāks, tu nedrīksti neko gribēt, tu nedrīksti pat iedomāties, ka tev piemīt kas labs/jauks/patīkams. zemāks par zāli, pelēkāks par miglu. visi citi ir par tevi labāki, tieši tādēļ viņi ir slikti.
šī mana attieksme pret pašas ķermeni šķiet aizdomīgi līdzīga attieksmei pret jebko, ko es daru. |
|