| 9 |
15. Aug 2016|16:10 |
pauris pilns ar paģirām. galvā ir tāda želeja kā tā, kas satur kopā auksto gaļu, ja tā būtu atstāta virtuves mitrākajā stūrī uz divām dienām. vispār viss dzīvoklis tā izskatās, bet nav spēka - un laika - neko savākt. ja neesmu mājās, tad man uz to nav jāskatās.
un es neesmu mājās. es piedzeros citur, atnāku atkrist gultā, pieceļos, ieeju dušā un aplis sākas no jauna. ledusskapī tikai majonēze un pagājušā rudens ievārījums. vārdi nāk grūti, arī sarunās ar tiem, ko uzskatu par savējiem. neprotu pareizi attiekties pret cilvēkiem - vienalga, kādā prāta stāvoklī būtu viņi vai es. ceru, ka alkohols glābs, bet patiesībā sajūta ir pretēja. varbūt jāpārstāj dzert, zinātnes vārdā. veikt case study uz sevi, vērojot miegainības, muldēšanas un citu faktoru izmaiņas ne-alkohola ietekmē. bet baidos. baidos aizmigt un palaist visu garām.
un vispār klabi uztaisīju, lai runātu par lietām, ko nevienam nevaru stāstīt, bet ir sanācis tā, ka pat te jāfiltrē teiktais. lai nesaņemtu liekus jautājumus, lai neiegāztu cilvēkus, lai sevi nenostādītu nelāgā situācijā un neparādītu draugiem savu greja ģīmetni, kas mētājas kaut kur tepat - dzīvoklī, kas pilns ar malku un saliekamām mēbelēm. riebj pilnīgi.
bet vismaz uz vakariņām šovakar saņēmu aicinājumu. labi, ka ex dzīvo tepat blakus. |
|