| 88 |
2. Maijs 2017|16:19 |
ak, un es taču uz ielas satiku I. stāvējām pie bāra nesen pīppauzē, vīrietis man blakus. paskatījos sāņus un ieraudzīju viņu. sasveicinājāmies. par laimi neapstājās. iespējams, tādēļ, ka es pēc sveiciena uzreiz novērsos.
izsita mani nedaudz no līdzsvara. biju cerējusi, ka tagad visā šajā laimē mani sašūpot nespēs pat I, bet kļūdījos. pārāk ilgi viņš ir čakarējis manas smadzenes, lai es spētu tā vienkārši izsist viņu no tām ārā. domāju, ka laba zīme jau ir tā, ka šī sastapšanās man nevis sabojāja vakaru, bet tikai kādu (maksimums) pusstundu, pēc kuras šī atmiņa pagaisa. un re, es arī tagad to tikai tā pēkšņi atcerējos, nevis domāju par to dienām ilgi, kā būtu bijis iepriekš.
viss ir labi. |
|