| 82 |
19. Apr 2017|14:02 |
ar mani draudzēties noteikti ir ļoti kaitinoši.
agrāk es šausmīgi daudz čīkstēju, bet neko nedarīju lietas labā. šāda tendence man ir joprojām, bet, kā man gribētos domāt, izteikti mazākā intensitātē. nu, vismaz es apzinos, ka man ir šāds paradums, un cenšos no tā izvairīties.
bet tas ir evolucionējis nākamajā - nemaz ne mazāk tracinošā - līmenī. (vai varbūt tas vienmēr te ir bijis, tikai neesmu piefiksējusi.) es prasu padomu. es rakstu izmisuma pilnas ziņas ar tekstu apmēram tādu: "omg what do i am confuse." un mani brīnišķīgie draugi tiešām metas palīgā. dod man izdarāmus, loģiskus, situācijai atbilstošus padomus. es tos noklausos.. un vienalga izdaru pa savam.
nesaprotu, kāda jēga tad vispār ir tērēt apkārtesošo cilvēku laiku un enerģiju, ja es jau tāpat zinu, ko pēc šīs izsūdzēšanās darīšu? apsveru, ka man varbūt vajag kaut kāda veida apstiprinājumu savai problēmai. iespējams, ka vēlos ieraudzīt, ka kāds iesaka darīt tieši to, ko jau esmu izdomājusi, tādā veidā validējot šo plānu. bet tad kādēļ es nevarētu izklāstīt situāciju, norādīt veidu, kā taisos to risināt, un atvieglot visiem dzīvi, ļaujot izvērtēt to, nevis liekot izdomāt padomus no zila gaisa? |
|