| 72 |
24. Mar 2017|14:20 |
ritualz vakar nospēlēja kaut kā pilnīgi nejēdzīgi. kodu pirkstos par atstāto piecīti un domāju, ka vajadzēja ideju par viņu atstāt spotifajā. varēju tā vietā pavilkties uz pirms-koncerta-deita joku par to, ka varētu aiziet uz vēl vienu filmu. tas būtu bijis labāk pavadīts laiks.
smieklīgi novērot, ko vīrieši baidās stāstīt meitenēm, ar ko viņi iepazīstas.
satiekoties ar tinderčali (vispār neglīti turpināt viņu tā dēvēt, ņemot vērā, ka nu jau ilgi esam draugi; dosim viņam burtu L), sākumā viņš nestāstīja, ka spēlē datorspēles. līdz brīdim, kad es ieminējos kaut ko par reiz stabu ielas dzīvoklī rīkotajiem strīmiem vai ko tamlīdzīgu, un viņš beidzot varēja patiešām atraisīties, jo nekas vairs nebija jāslēpj.
puisis, ar ko tikko sāku tikties, pirmajā randiņā ļoti daudz runāja par mūziku. un es atvainojos, ka šajā tēmā tikai pēdējā laikā paplašinu savu redzesloku, jo ilgus gadus klausījos vienu un to pašu metālu. tas izraisīja no viņa sajūsmas pilnu "ej nost, cik labi!", jo izrādījās, ka viņš ir izbijis metalhead, bet neesot gribējis to teikt.
nesaprotu šo taktiku. tu it kā baidies atstāt sliktu iespaidu, balstoties kaut kādos savos sagrozītajos priekšstatos, bet vai tad ir jēga no slēpšanas? kādā brīdī tev būs jāatklāj arī nepateiktais. un, ja otram cilvēkam tiešām būs riebums pret datorspēlēm vai metālu, tad nebūs starpības, cik daudz pūļu tu esi ieguldījis, lai izveidotu šo 'uzlaboto' sevis versiju. turklāt pastāv iespēja, ka, nepasakot šīs lietas, tu palaid garām iespēju patiešām sakonektēt ar cilvēku. ja L nebūtu atzinis savu geimošanas pieredzi, viņš nebūtu pie aristīda stundām ilgi runājies ar maniem draugiem. viņš būtu tikai kaut kāds čalis, ko es atvilku uz pasākumu. ja trešdien randiņā neuzpeldētu metālmūzikas temats, mums izpaliktu aizrautīga saruna par abiem tuviem izpildītājiem. un varbūt es pēc satikšanās vietas aizslēgšanas nebūtu piekritusi aizbraukt vēl kaut kur.
vienīgais, ko es slēpju, ir mans alkohola patēriņš. un ceru, ka tādā veidā to arī samazināšu. |
|