| 256 (atkušņa gaidās) |
[8. Dec 2021|15:36] |
gribu darīt tik daudz lietu, ka jūtos paralizēta.
skaidrojot mammai, kāpēc kopīgais ceļojums ar K nebija īpaši labs, teicu: "man liekas, ka attiecības man traucē." viņa ar sērīgu smaidu piekrita, ka tā ir.
attiecības paņem ne tikai daudz laika, bet arī ļoti daudz domu resursu. es bieži nevaru koncentrēties uz darāmo darbu, jo man jādomā par partneri. šis viegli obsesīvais paradums pilnīgi nekam neder, bet es nezinu, kā lai tiek no tā vaļā.
man ir nereāli daudz mērķu un plānu gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē. nesaprotu, kā tieši es tos sasniegšu, ņemot vērā, ka man vienmēr bijis ļoti maz enerģijas. ja dienā jāizdara viena lieta, tā paņems visu mani. kur lai rod spēku darīt vēl piecpadsmit?
tagad, kad nevar (nu, es nevaru) braukt ar riteni, jūtos piesieta mājām. niez nagi, gribu kustēties, bet pastaigas vairs nedod vajadzīgo prieka devu. un uz centru jābrauc ar sabiedrisko, tāpēc arī slinkums ieplānot bāru vai izstādi. atkal atgriežas tā krātiņā iesprostotā zvēra sajūta. (kas saistīta noteikti ir arī ar iepriekšminētajiem punktiem, sevišķi pirmo.)
es jūtos ļoti labi, bet man nav īsti, kur to likt. gaidu atkusni. |
|
|