230 |
[3. Jan 2020|23:51] |
"ar brāli neguļ," viņa nosmīkņāja, un, kā šķiet, man beidzot pielēca.
iespējams, ka mūsu mīlestība ir radniecīga, nevis romantiska. iespējams, ka mēs viens otram esam svarīgi kā cilvēki, nevis kā seksuālas būtnes. un attiecību uzspiestā seksualitātes nepieciešamība tās trūkuma gadījumā jāj mums abiem smadzenes. viņa saka, ka mēs esam dvēseles radinieki. tikai mēs neprotam šajā uzstādījumā eksistēt - jo esam kaut ko pārpratuši. bet ir pagājuši divi gadi, un viņa mamma gaida, ka mēs precēsimies. ražosim mazbērnus. pirksim māju.
bet man ir aizdomas, ka tā pa īstam neviens no mums to negrib. |
|
|