| 215 |
[23. Maijs 2019|15:22] |
reizēm es domāju, nez kā tas ir - ieiet dušā un redzēt visu.
vai no rīta atvērt acis un saskatīt griestus.
vai nodarboties ar seksu un skaidri redzēt gan ķermeņus, gan apkārtējo telpu.
vai ziemas laikā ieiet bārā un uzreiz noorientēties telpā, nevis stāvēt pie ieejas starp izplūdušiem rēgiem, no kuriem kāds, iespējams, ir tas cilvēks, ko esi atnācis satikt.
vai neredzēt pasauli ierāmētu un nosmērētu ar nenosakāmiem pleķiem vai skrāpējumiem.
tā citiem ir tik parasta lieta, un tas mani mulsina. |
|
|