| 205 (man riktīgi besī tā karotīšu analoģija) |
[11. Mar 2019|15:09] |
"spēju izdarīt tikai vienu produktīvu un veselīgu lietu dienā," saka homebound.
un tas ir tas, kas arī mani nomāc pēdējā laikā. ja es esmu bijusi pastaigā, tad pēc tam esmu tā nogurusi, ka, kad saņemos darbam, kvalitāte ir šausmīga. ja pabeidzu pamatdarbu, tad pieķerties pie tikpat svarīgajiem blakusdarbiem nav iespējams, teksti saplūst kopā un smadzenēs nekas nepaliek. ja aizeju pie ārsta vai uz veikalu, tad manam prātam šķiet, ka šodienā vairs nekas nav jādara. un es skatos uz tiem produktīvajiem cilvēkiem, kas pastaigājas, dara savus darbus, raksta un lasa, un nesaprotu, kā viņiem tas izdodas. kur viņi tam ņem spēku? es vienmēr tik ātri nogurstu. šķiet, ka manas enerģijas rezerves ir viena tējkarote, vienā piegājienā apēdams kumosiņš. pēc tam vairs nekas nepaliek.
manas ambīcijas it nemaz nav piemērotas vienai tējkarotei enerģijas. |
|
|