| 179 |
[3. Sep 2018|14:16] |
lai mainītu savus paradumus, ir nepieciešams grūdiens, kas liek pieņemt lēmumu kaut ko tiešām mainīt, nevis tikai domāt par to, ka vajadzētu. dažiem apbrīnojamiem cilvēkiem pietiek pašiem ar savu gribasspēku. bet ko darīt pārējiem? cik traks grūdiens ir nepieciešams, lai galvā kaut kas beidzot noklikšķētu?
ne pirmo reizi, naktī ilgas stundas nevarot aizmigt, gūglēju sirdstriekas simptomus. zinu, ka tas ir muļķīgi, taču, ja krūtīs ir maziņš melnais caurums, prātā nāk tikai tie ļaunākie scenāriji.
sāpes krūtīs
nepatīkamas sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai žņaudzošas
negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī
pārmērīgs nogurums, vājums
galvas reibonis
sirdsklauves – sajūta, ka jūsu sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji
elpas trūkums – apgrūtināta vai smaga elpošana
pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ
un tad tu, cilvēks, guli trešo, ceturto, piekto stundu ar spiedienu aiz krūšu kaula, raujoties čokurā un tad atkal izstiepjoties, lai atvērtu vaļā krūtis. sit ar dūrīti pa ribām, mēģini elpot vienā ritmā, klausies sitienos, kas pārņem visu tavu ķermeni, paniski baksties ar pirkstiem kaklā, meklējot vārgo (un tad atkal pārāk stipro) pulsu, un ceri, ka tavs mīļais no rīta nepamodīsies blakus līķim.
un tu zini, ka pats vien esi vainīgs. šodien esi izdzēris trīs kafijas krūzes, četras vīna glāzes un smēķējis, lai arī negribējās. asinsspiediens jūk prātā, jo tas jau tāpat ir nestabils. pēdējās nedēļas stress kulminējas nāves bailēs (tu gaidi panikas lēkmi, bet tā nenāk, un tev ir žēl, jo vismaz pēc tam nogurums būtu tāds, ka tu aizmigtu momentā).
ap astoņiem tu beidzot iemiedz saraustītā miegā. pamosties vienos ar to pašu nolāpīto melno caurumu krūtīs un nevari saprast, vai dzert kafiju. galva prasa, bet sirds?
un tu nesaproti - ja šādas naktis nerada psiholoģisko grūdienu atmest smēķēšanu un/vai dzert mazāk, tad kas, pie velna, radīs? |
|
|