| 145 (par skaistumu) |
[31. Mar 2018|16:01] |
interesanti, kā dzērumā izmainās pašas skaistuma novērtējums. ikdienā es sevi uzskatu par visai viduvēju (citiem nepatiks, bet citiem šķitīs, ka ir virs viduslīnijas), taču jo vairāk izdzeru, jo vairāk mans spoguļattēls pietuvojas tam, ko es uzskatu par skaistu sievieti. pēkšņi manas nīstās, apaļās sejas līnijas kļūst asākas, mati vairs nav kaitinošs ērkulis un acīs parādās līdz šim vienmēr slēpusies pašpārliecinātība. vakar sēdēju taksī, skatījos uz savām rokām un domāju "cik skaisti, slaiki pirksti", lai arī patiesībā manējās ir tālu no tām elfu plaukstām, ko esmu redzējusi citām meitenēm. tām, kas atbilst maniem sieviešu skaistuma ideāliem.
un tad pienāk nākamā diena, un es baidos iziet uz ielas, jo citu cilvēku klātbūtne ātri vien nosit jebkādas pašapziņas dzirkstis.
vēl man vienmēr ļoti skaisti ir likušies tetovēti cilvēki. reizēm mēdzu aplūkot mūsu monami frost instagram profilu, jo kaut kas tajā tetovējumiem klātajā ķermenī, kas ietērpts kleitās, ir ārkārtīgi valdzinošs.
visi mani tetovējumi ir vietās, ko es ikdienā neredzu. un tad jādomā - ja es tos redzētu visu laiku, vai tie man apniktu? un vai es uz pati sevi spētu skatīties tāpat kā uz citiem apgleznotiem cilvēkiem? |
|
|