| 90 |
[8. Maijs 2017|19:23] |
|
vakar mani neadekvāti priecīgu padarīja vārda "skārds" atcerēšanās. stāvēju pie kāpņutelpas loga, skatījos augšup uz mazo bērziņu, kas salapojis stūrī virs manas istabas loga, uz balodi, kas skraidīja pa pretējās mājas jumtu un izskatījās smieklīgi neiederīgs tik augstu virs zemes, uz kaimiņu tīro veļu, kas izkārta zemāk loga ailē, un pēkšņi atminējos. galīgi nezinu, ko lai tagad ar to vārdu daru, sēž viņš manī un saulē karst. |
|
|