| 15 |
[5. Sep 2016|10:45] |
"nu, ko darīt. gribās siltumu un vienīgais tuvākais siltuma avots ir krematorija."
nogurstu. negribu būt krematorija. gribu būt ugunskurs pie jūras - sildošs un dzīvīgs. gribu degt lauku mājas plītī, izstarot mājīgu siltumu, nevis draudēt apdedzināties. bet viss deg, ugunsgrēka liesmās ciešu arī es. nezinu, vai esmu šīs postažas avots vai upuris, vairs jau nav pat svarīgi, jo ir tik ļoti apnicis. P vakar teica, ka nevarot bez manis dzīvot, smējāmies abi, bet kaut kur prāta kaktiņā liekas tik neiedomājami stulbi, ka šādas lietas man kāds var teikt tikai pa jokam.
varbūt vienkārši jāpadodas. jāpaņem aiz rokas tuvākā pieejamā būtne, jāaizver acis un jāizliekas, ka viss ir kārtībā. "good enough". citādi salecas sirds, redzot senus un ne tik senus intereses objektus, kam vienādi vārdi. nav, kur aizmirsties.
-es šodien sekoju tev.
-man sekojot, var nonākt tikai purvā.
-bet es jau nekur neeju, sēžu uz vietas.
-tātad varbūt es jau esmu purvā.
-nu, un patīk tev tur? |
|
|