| 14 |
[1. Sep 2016|13:16] |
viņš stāstīja lietas mums visiem, bet skatījās uz mani.
viņš bija komandā ar mums visiem, bet džinu piedāvāja man.
un tie ir divi dažādi cilvēki. es vairs vispār nezinu, kas notiek. K. teica, ka visi mani grib un es negribu nevienu, un no malas tā var izklausīties, bet nezinu, cik spēcīgi ir abi šie argumenti. cik spēcīgas ir abas šīs sajūtas. šonakt reivs, kurā vēlos izmest no sevis jebkādas domas, aizdomas un nedomas. rīt sēdēšu darbā ar sāpošiem kauliem un smadzenēm, bet vismaz raudāt gribēsies mazāk.
visu vakardienu pavadīju uz asaru robežas. vakarā sastapu cilvēku, ko no visiem saviem draugiem apbrīnoju visvairāk, un mazliet pārgāja. nolēmām būt auni. tagad tik jāatrod pamats, no kā atsperties skrējienam sienā, citādi sanāks nogrimt tepat smiltīs. un mazliet apdauzīties ir labāk nekā nomirt.
gribēju rakstīt par vilkmēm, to ignorēšanu un paktiem, bet vārdi nāk tik grūti, ka varbūt citreiz. dzīvoju konstantā uzvilktības stāvoklī, meklēju to mieru, kas manī bija ziemā, bet tas, maita, izvairās un ir pazudis ar galiem. patiesībā jau man nevajag emocionālu piesaisti, man vajag, lai kāds mani izdrāž. |
|
|