| 50 |
18. Jan 2017|15:19 |
aizveru acis un redzu krūtis. cik interesanti.
nopirku zemlikas biļeti, pāris kinobiļetes, pārtiku un saimniecības preces, un atkal naudas vairs nav. pēkšņi uz galvas uzkritusī haltūra arī tiks apmaksāta tikai apmēram pēc mēneša, tātad tas mani neglābs. nesaprotu, kas noticis ar manu taupīšanas spēju. agrāk izdevās izdzīvot mēnesī ar simts eiro un vēl pāri palika, tagad saņemu kā normāls mirstīgais, bet katrs mēnesis ir jāizdzīvo, jāizvelk. no algas līdz algai. neiedomājami kaitinoši.
pamatdarbam paralēli uzņemties vēl kādu laikietilpīgu uzdevumu ir šausmīgi smagi, bet vismaz priecājos par to, ka nebūs laika dzert. tās stundas pavadīšu strādājot. vienīgi stulbi, ka aizmirsu par visiem citiem ieplānotajiem projektiem, ko šis naudas ieguves veids pastūma malā. jāmēģina atcerēties, ka laiks nepakļaujas man, tas nav izstiepjams un manipulējams.
es labprāt dzīvē tikai to vien darītu - kaut kādas haltūras un kino. |
|