:
Vakar mežā domāju par vairākiem saviem draugiem, kuri ir izcili mākslinieki ar patiesiem procesiem, un, cik maz mēs zinām par to, kas ar viņiem patiesībā notiek. Kopāesot mēs visu reducējam līdz kaut kādam prikolu un tenku un politiskajam līmenim, un varbūt dzēruma brīžos atveram savas sirdis, vai atzīstamies kompleksos, bet tas joprojām nav tas. Tie ir paralēlie, nebūtiskie stāsti. Mēs vispār neko nezinām – bet, nevis tāpēc, ka viņi to negribētu teikt. Viņi vienkārši ir pieraduši, ka tas nevienu neinteresē. Izņemot - un šis ir varbūt bēdīgākais - mayā sapinušos kuratorus, kuri ir pārlasījušies grāmatas un domā, ka tas ir viss, un mēdz uzdot jautājumus, kuri JAU ir atbildes. Viņiem, viņām tiek labākais, kas paliks vēsturei. Padomā par šo. Man tas šķiet bēdīgi, bet varbūt arī tas ir normāli. Tā ir īstā vientulība. Jo vientulība divatā ar Dievu nav Viņa sods.
atmiņas par domām
Recent Entries
You are viewing 6 entries, 270 into the past
April 1st, 2021
March 31st, 2021
: melno ķermeņu starojums
esmu izķemmējusi internetu meklējot (saprotamus un pietiekami holistiskus) podkāstus par kvantu mehāniku, un tikai divi man šķita pietiekami OK (relatīvi neizglītotiem bet domātspējīgiem cilvēkiem):
Intervija ar Karlo Rovelli, ko mūsdienās uzskata par vienu no labākajiem storytelleriem par šīm lietām: https://www.bbc.co.uk/programmes/p09btp
Mini-epizode par Maksa Planka Nobela uzrunu 1920. gadā: https://www.nature.com/articles/d41
Manuprāt, visiem pašlaik vajadzētu pētīt kvantu realitātes implikācijas savos kompetences/interešu laukos, lai mēs ātrāk kolektīvi varētu pāriet uz 5D.
No Kopernika līdz Ņūtonam pagāja 200 gadu. Tad vēl ap 100, līdz tas iesakņojās tautas ikdienas domāšanā, metaforās, utt..
No Planka līdz Heizenbergam/Einšteinam pagāja 20 gadi. Pašlaik ļoti labi var justk, ka tas pats process, fundamentāla pārrakstīšana, kā mēs uztveram realitāti un paši sevi, sistematizējam novērojumus, notiek ar kvantu un tml teorijām. Tas ir bailīgi, es vsu saprotu, bet izmisīga turēšanās pie linearitātes vairs neko atpakaļ nepagriezīs.
esmu izķemmējusi internetu meklējot (saprotamus un pietiekami holistiskus) podkāstus par kvantu mehāniku, un tikai divi man šķita pietiekami OK (relatīvi neizglītotiem bet domātspējīgiem cilvēkiem):
Intervija ar Karlo Rovelli, ko mūsdienās uzskata par vienu no labākajiem storytelleriem par šīm lietām: https://www.bbc.co.uk/programmes/p09btp
Mini-epizode par Maksa Planka Nobela uzrunu 1920. gadā: https://www.nature.com/articles/d41
Manuprāt, visiem pašlaik vajadzētu pētīt kvantu realitātes implikācijas savos kompetences/interešu laukos, lai mēs ātrāk kolektīvi varētu pāriet uz 5D.
No Kopernika līdz Ņūtonam pagāja 200 gadu. Tad vēl ap 100, līdz tas iesakņojās tautas ikdienas domāšanā, metaforās, utt..
No Planka līdz Heizenbergam/Einšteinam pagāja 20 gadi. Pašlaik ļoti labi var justk, ka tas pats process, fundamentāla pārrakstīšana, kā mēs uztveram realitāti un paši sevi, sistematizējam novērojumus, notiek ar kvantu un tml teorijām. Tas ir bailīgi, es vsu saprotu, bet izmisīga turēšanās pie linearitātes vairs neko atpakaļ nepagriezīs.
March 30th, 2021
:
kultūras emociju telpas īpatnība ("es agrāk") ir, ka cilvēki ir naski cits citu glābt un pašaizliedzīgi palīdzēt, vai svētlaimīgi peldēties tajā, kā pieņem un sasilda dzīves vējos nosalušo bāreni tevi, bet ļoti apmulst situācijās, kur nav trūcīguma vai izmisīguma elements. kur visiem ir ok emocionālā vai materiālā pašregulācija un nevar sakonektēt uz kopīgu ciešanu un radikālu stāvokļu pamata.
March 29th, 2021
:
“If we cannot commit ourselves to the cyclical nature of life, our body will begin to fail under the stress of constant crisis.“
March 28th, 2021
:
man ir viss jāsaprot caur sirdi, savādāk es to vienkārši nesaprotu, un, cenšoties saprast, ko nozīmē konservatīvas vērtības:
manuprāt, veidojot konservatīvu pasauli, nedrīkstētu laist pie teikšanas cilvēkus, kas ir fiziski vai uzvedības ziņā atkarīgi no apreibinošām vielām. ir skaidrs, ka ļoti daudzi alkoholu vairs nelieto tikai lai svinētu, vai tabaku (kā šamanismā) - lai gūtu skaidrību, bet gan kā self-medication, lai arī tas ir normalizēts, man nebūtu grūti pierādīt, ka tas totāli, galīgi nav veselīgi. jo skaidrs, ka tās ietekmē gan prāta darbību, gan arī emocijas. piemēram, leģitimizē destruktīvus emoc.stāvokļus. līdzīgi kā cilvēki, kas regulāri nenodarbojas ar sportu, jo arī nepievēršot uzmanību ķermenim prāta stāvoklis mēdz apduļķoties un rasties nevajadzīgas, destruktīvas domas- tā ir mana pieredze. citādi protams ir liberāli/kreisi, jo tur ir par iekļautību, tur ir jādod vārds visiem, gan spēkā gan vārgumā gan mulsumā, gan minoritātēm. palabojiet mani ja kļūdos par to, ko nozīmē konservatīvās vērtības, bet manuprāt tās kaut kādā ziņā nozīmē pasaules sakārtošanu no ideāla un augstas morāles viedokļa, un tad, manuprāt, šis ideāls būtu jāformulē no veselas miesas un vesela gara pozīcijām, nevis šajā absurdajā prāta un miesas atdalītībā, no teorētiskā, nevis reālā es, kur joprojām atrodas dominējošais naratīvs.
katrai ideoloģijai ir sava ēnas puse, un, manuprāt, konservatīvisma galvenais rēgs ir liekulība, resp., ka cilvēki saka vienu, ar muti citus tiesā, bet ar savu dzīvi dara kaut ko citu, tikai "skaļi par to nerunā", un visi ir kaut kā vienojušies, ka par šo mēs skaļi nerunāsim. protams, arī liberālismam ir sava ēnas puse, ka cilvēki vairs netic, ka ir tāda viena patiesība, un filozofiski tādas arī nav, protams, bet fiziski un emocionāli un no attiecību viedokļa tomēr ir gan, ne kā absolūtā patiesība, bet tāds veselīguma un labsirdības kompass, kuru noliedzot lēnām piezogas bezcerība un pazaudēšanās sajūta.
priecāšos par jūsu viedokļiem!
manuprāt, veidojot konservatīvu pasauli, nedrīkstētu laist pie teikšanas cilvēkus, kas ir fiziski vai uzvedības ziņā atkarīgi no apreibinošām vielām. ir skaidrs, ka ļoti daudzi alkoholu vairs nelieto tikai lai svinētu, vai tabaku (kā šamanismā) - lai gūtu skaidrību, bet gan kā self-medication, lai arī tas ir normalizēts, man nebūtu grūti pierādīt, ka tas totāli, galīgi nav veselīgi. jo skaidrs, ka tās ietekmē gan prāta darbību, gan arī emocijas. piemēram, leģitimizē destruktīvus emoc.stāvokļus. līdzīgi kā cilvēki, kas regulāri nenodarbojas ar sportu, jo arī nepievēršot uzmanību ķermenim prāta stāvoklis mēdz apduļķoties un rasties nevajadzīgas, destruktīvas domas- tā ir mana pieredze. citādi protams ir liberāli/kreisi, jo tur ir par iekļautību, tur ir jādod vārds visiem, gan spēkā gan vārgumā gan mulsumā, gan minoritātēm. palabojiet mani ja kļūdos par to, ko nozīmē konservatīvās vērtības, bet manuprāt tās kaut kādā ziņā nozīmē pasaules sakārtošanu no ideāla un augstas morāles viedokļa, un tad, manuprāt, šis ideāls būtu jāformulē no veselas miesas un vesela gara pozīcijām, nevis šajā absurdajā prāta un miesas atdalītībā, no teorētiskā, nevis reālā es, kur joprojām atrodas dominējošais naratīvs.
katrai ideoloģijai ir sava ēnas puse, un, manuprāt, konservatīvisma galvenais rēgs ir liekulība, resp., ka cilvēki saka vienu, ar muti citus tiesā, bet ar savu dzīvi dara kaut ko citu, tikai "skaļi par to nerunā", un visi ir kaut kā vienojušies, ka par šo mēs skaļi nerunāsim. protams, arī liberālismam ir sava ēnas puse, ka cilvēki vairs netic, ka ir tāda viena patiesība, un filozofiski tādas arī nav, protams, bet fiziski un emocionāli un no attiecību viedokļa tomēr ir gan, ne kā absolūtā patiesība, bet tāds veselīguma un labsirdības kompass, kuru noliedzot lēnām piezogas bezcerība un pazaudēšanās sajūta.
priecāšos par jūsu viedokļiem!