teiksma_ragana

es to nosaucu par pieklājību, jo principā pieļauju, ka vairumam cilvēku liekulība šķiet pieklājība (jeb arī = labāk = kā godīgums) = respektīvi =
apzināti, vai neapzināti cilvēki melo sev (tur vēl sarežģīti mehānismi, kas to diktē = pilnīgi īzī var būt neapzināti un nekontrolējami) --> ja melo sev --> melo pasaulei (respektīvi - Tev) turklāt vēl īzī pīzī ar aizgrābtību un sajūsmu - jo tajā brīdī neaptver / nedzird, ko tad īsti domā paši (nevis tas, kas diktē = augstāk pieminētais). nu kkā tā.

un vēl ir tā = cilvēki neatšķir savējās domas no citu, īpaši viegli paņem par savējām, ja cilvēks ir spēcīgs un ar savu ideju nāk (respektīvi - vājš cilvēks nevar ilgstoši (vai nemaz) pretoties ārējai ietekmei, sanāk, ka tai brīdī tā cita (stiprā) cilvēka klātbūtnē viņam šķiet (viņš ir pārņēmis / nospiests) ārējais piedāvājums kā savējais (tur rodas = jūsmīgums un jā!jā!), bet, kad iniciatora vairs nav blakus - iečukstas savējā balstiņa (vai jau pārņēmis kāds cits stiprais) = un nekas nesanāk.
vēl ir arī tāds kurkulis kā bloķētā enerģija = kad cilvēks grib (no visas sirds un ta sir viņa), bet enerģijas par maz / nepietiek, lai īstenotu...