Jo tuvāk nāk Balteins, jo šausmīgāk es jūtos saistībā ar viņu. Atceros visus iepriekšējos Balteinus. Šie svētki vienmēr ir sanākuši labi. Nevienu pašu reizi nav pievīluši. Es atceros gan tizlus Jāņus, gan Maboni parasti ir pašvaki, gan garlaicīgu Imbolku, gan visu ko, bet Balteins vienmēr ir bijis fantastisks. Balteins ir manas enerģijas svētki. Un es tos pavadīšu vienatnē. Es varu viena darīt visu ko, bet viena pati lentīte ap Maija koku būtu tik šausmīgi nožēlojami. Nebūs neviena, kas mani apšļakstītu ar ūdeni, kad izeju starp diviem ugunskuriem. Pie Velna, tas ir pretīgi. Tas ir šausmīgi pretīgi, un es nemāku ar to samierināties, ka Latvijā nav manu ticības brāļu un māsu, kas to gribētu uztvert nopietni un ieguldīt savu laiku un darbu, lai kaut kas notiktu. |