Stingrība tur, kur vajag, brīvība visur citur
Man šķiet, ka Eiropas civilizācija tiešām ir novērsusies no atbildības, pienākumiem, pašdisciplīnas un stingrības. Taču es absolūti nepiekrītu tam, ka pie vainas demokrātija, dzimumu lomu ignorēšana un ģimenes vērtību degradācija. Iespiežot cilvēkus ļoti stingros rāmjos nevar panākt to, ka viņi nedara ļaunu. Manuprāt vajag dot pēc iespējas lielāku brīvību, kur vien var, no lielām lietām līdz sīkumiem, bet jāprasa tikai pašai pamati, taču tie stingri.
Vecākiem ir jārūpējas par bērniem, jā, ļoti stingri. Nekādas nerūpēšanās, alimentu nemaksāšanas un atbildības nogrūšanas. Taču vecāki var būt kopā, šķirti, dažādu vai viena dzimuma, jauni, veci, viens jauns, otrs vecs, ar rozā matiem, ar tetovējumiem, baletsvārciņos vai kosmonauta tērpā, vienalga.
Bērniem ir jārūpējas par vecākiem, kad viņi ir kļuvuši veci, ja vecāki ir rūpējušies par bērniem. Un vienalga, vai bērni ir ārsti, pornozvaigznes vai rokdarbu meistari, un vienalga vai vecāki ir slimi, veseli vai izvēlas gulēt uz laktas kā vistas, bērniem par viņiem ir jārūpējas.
Cilvēka ķermenis ir neaizskarams pret viņa vēlēšanos. Viņu nedrīkst sist, izvarot un nogalināt vienalga vai viņš ir zinātnieks, ubags vai prostitūta.
Cilvēka izvēle ir svēta un neaizskarama, vienalga vai viņš vēlas gulēt ar vīriešiem vai sievietēm, vai gumijas lellēm, vai viņš velk uzvalku vai klauna tērpu, vai pat neko.
Un tādā garā.
Man šķiet, ka šeit ir vienīgais glābiņš. Saglabāt ļoti lielu stingrību tur, kur tiešām vajag. Ne par matu neatkāpties! Nosodīt tos, kas izvaro, laupa, zog un aizskar, bet citādi ļaut pilnīgu brīvību. Ja cilvēku apspiež un ierobežo, viņš saceļas un izperina sevī ļaunumu. Mums visiem ir dažādas tieksmes, bet ir ļoti strikti jānodala tās, kas ir obligāti pildāmas un ievērojamas lietas no tām, kur var būt brīvība. Jo mazāk lietu ir obligāti jāievēro, jo labāk, bet tās, kas ir jāievēro, ir jāievēro visiem bez atrunām.
Manuprāt tikai tā ir iespējams kaut ko šeit turpināt.
Vecākiem ir jārūpējas par bērniem, jā, ļoti stingri. Nekādas nerūpēšanās, alimentu nemaksāšanas un atbildības nogrūšanas. Taču vecāki var būt kopā, šķirti, dažādu vai viena dzimuma, jauni, veci, viens jauns, otrs vecs, ar rozā matiem, ar tetovējumiem, baletsvārciņos vai kosmonauta tērpā, vienalga.
Bērniem ir jārūpējas par vecākiem, kad viņi ir kļuvuši veci, ja vecāki ir rūpējušies par bērniem. Un vienalga, vai bērni ir ārsti, pornozvaigznes vai rokdarbu meistari, un vienalga vai vecāki ir slimi, veseli vai izvēlas gulēt uz laktas kā vistas, bērniem par viņiem ir jārūpējas.
Cilvēka ķermenis ir neaizskarams pret viņa vēlēšanos. Viņu nedrīkst sist, izvarot un nogalināt vienalga vai viņš ir zinātnieks, ubags vai prostitūta.
Cilvēka izvēle ir svēta un neaizskarama, vienalga vai viņš vēlas gulēt ar vīriešiem vai sievietēm, vai gumijas lellēm, vai viņš velk uzvalku vai klauna tērpu, vai pat neko.
Un tādā garā.
Man šķiet, ka šeit ir vienīgais glābiņš. Saglabāt ļoti lielu stingrību tur, kur tiešām vajag. Ne par matu neatkāpties! Nosodīt tos, kas izvaro, laupa, zog un aizskar, bet citādi ļaut pilnīgu brīvību. Ja cilvēku apspiež un ierobežo, viņš saceļas un izperina sevī ļaunumu. Mums visiem ir dažādas tieksmes, bet ir ļoti strikti jānodala tās, kas ir obligāti pildāmas un ievērojamas lietas no tām, kur var būt brīvība. Jo mazāk lietu ir obligāti jāievēro, jo labāk, bet tās, kas ir jāievēro, ir jāievēro visiem bez atrunām.
Manuprāt tikai tā ir iespējams kaut ko šeit turpināt.