Hiēnas
Nākamā aizraušanās pēc jūrasčūskām - hiēnas, sevišķi spotted - tas tā kā būtu plankumainās, vai ne?!
Tās ir brīnišķas, neaprakstāmas radības!
No visiem plēsējiem tām ir vissocialākā daba, to bari tālu pārsniedz vilku vai lauvu baru sociālās attiecības, to bari ir drīzāk līdzīgi šimpanzu bariem. Hiēnas pat uzrāda labākus rezultātus, kad tām liek sadarboties, nekā šimpanzes, un tās ļoti ātri apmāca sava bara biedrus, kā jāizpilda uzdevumi.
Lai gan tēviņi nepiedalās mazuļu audzināšanā, viņi ļoti labi atpazīst savus bērnus. Bērni pat zina savus vecvecākus un citus radus. Hiēnu pasaulē valda matriarhāts, visas mātītes ir rangā augstākas par tēviņiem.
Un ne velti - mātītes klitors ir tik liels, ka būtībā tas izskatās kā penis, tas var tikt ereģēts, un dzimumakts notiek caur to, tāpat kā dzemdības, jo hiēnām nav vagīnas. Būtībā tēviņam ir briesmīgi grūti, viņam ir jāiebāž savs penis bezmaz vai otrā penī... Ja viņš to nevar, viņš dabū sukas no mātītes, jo tās ir lielākas, stiprākas un dominantākas.
Un hiēnu balsis... tās ne tikai smejas, bet izdod ļoti daudz dažādu skaņu, tām ir sava, izteiksmīga valoda.
Hiēnu var pieradināt, bet biežāk tam padodas tēviņi, ja izdodas tos nolikt pie vietas, tāpat kā agresīvo šķirņu suņus. Mātītes ir pēc dabas nepakļāvīgas un nevēlas būt pakļautībā.
Tomēr hiēnas kā ļoti sociāli dzīvnieki spēj iedraudzēties un pat mīlēt cilvēku.
Es nespēju beigt apbrīnot dzīvo dabu!
Tās ir brīnišķas, neaprakstāmas radības!
No visiem plēsējiem tām ir vissocialākā daba, to bari tālu pārsniedz vilku vai lauvu baru sociālās attiecības, to bari ir drīzāk līdzīgi šimpanzu bariem. Hiēnas pat uzrāda labākus rezultātus, kad tām liek sadarboties, nekā šimpanzes, un tās ļoti ātri apmāca sava bara biedrus, kā jāizpilda uzdevumi.
Lai gan tēviņi nepiedalās mazuļu audzināšanā, viņi ļoti labi atpazīst savus bērnus. Bērni pat zina savus vecvecākus un citus radus. Hiēnu pasaulē valda matriarhāts, visas mātītes ir rangā augstākas par tēviņiem.
Un ne velti - mātītes klitors ir tik liels, ka būtībā tas izskatās kā penis, tas var tikt ereģēts, un dzimumakts notiek caur to, tāpat kā dzemdības, jo hiēnām nav vagīnas. Būtībā tēviņam ir briesmīgi grūti, viņam ir jāiebāž savs penis bezmaz vai otrā penī... Ja viņš to nevar, viņš dabū sukas no mātītes, jo tās ir lielākas, stiprākas un dominantākas.
Un hiēnu balsis... tās ne tikai smejas, bet izdod ļoti daudz dažādu skaņu, tām ir sava, izteiksmīga valoda.
Hiēnu var pieradināt, bet biežāk tam padodas tēviņi, ja izdodas tos nolikt pie vietas, tāpat kā agresīvo šķirņu suņus. Mātītes ir pēc dabas nepakļāvīgas un nevēlas būt pakļautībā.
Tomēr hiēnas kā ļoti sociāli dzīvnieki spēj iedraudzēties un pat mīlēt cilvēku.
Es nespēju beigt apbrīnot dzīvo dabu!