Tās lietas, par kurām domāt neklājas, un par dzīvniekiem
Ir tēmas, kas noteiktās aprindās izraisa vienmēr vienādu, būtībā, jautājumu noliedzošu lavīnu. Kā apšaubīt Bībeles pantu.
Ir dienas, kad man ir jādomā apmēram šādi, bet tēmas mēdz būt ļoti dažādas, šis ir tikai viens piemērs, un es neuzskatu to par pareizo, tas neatspoguļo manu viedokli, tas vienkārši parāda, kādas domas dažbrīd man kuļas pa galvu un nerod atrisinājuma:
*
Dzīvnieks ir personība>
Pastāv dzīvnieki, kas ir cilvēces bērni, tie ir mājdzīvnieki>
Mēs esam atbildīgi par mājdzīvnieku labklājību>
Mājdzīvnieks ir jāņem tad, ja vari par to rūpēties>
Bet ir cilvēki, kas nerūpējas>
Tātad, kādam par tiem ir jārūpējas>
Kāds to dara, bet naudas tam nepietiek>
Dzīvnieki mokās, jo paši par sevi pastāvēt nevar, bet nav pietiekami cilvēku, kas par tiem rūpētos un ir tādi, kas tos paņem, bet pamet>
Tomēr ir arī citi dzīvnieki, ko glābj>
Visādi notriekti un savvaļā pamesti>
Arī ne cilvēka dēļ savainoti>
Ir, kas tos glābj>
Arī savvaļas dzīvnieks ir personība>
Vai savvaļas dzīvnieks ir vērtīgāks vai nevērtīgāks par mājdzīvnieku?>
Es personīgi neesmu pieradinājusi ne kaķi, ne suni, ne zelta zivtiņu>
Vai es esmu morāli atbildīga par cilvēces grēkiem - pieradinātiem, bet pamestiem dzīvniekiem?>
Man kaut kā liekas, ka nē, tāda ir mana iekšējā pārliecība un sajūta>
Tas, ka es esmu cilvēks, nenozīmē, ka esmu atbildīga par visiem cilvēces grēkiem vai slavināma par visiem tās sasniegumiem>
Tad tieši kas atšķir pieradināta un savvaļas dzīvnieka glābšanu?>
Kāpēc man ir jāglābj pussabraukts svešs kaķis, bet ne pussabraukta sveša stirna?>
Vai stirnas ciešanas ir mazākas?>
Nē, jo nē>
Vai pussabrauktai stirnai ir lielākas izredzes izdzīvot nekā pussabrauktam kaķim?>
Nē, jo nē>
Vai stirna ir mazāk personība par kaķi?>
Droši no pieredzes nezinu, bet man tomēr jūtas, ka nē>
Stirna ir dabas sastāvdaļa, ja viņa nomirs, tad viņu kāds ēdīs>
Ja es viņu glābšu, es iejaukšos dabā un atņemšu kādam pārtiku, iespējams, to vienīgo pārtikas gabalu, kas var palīdzēt izdzīvot veselam izsalkušu lapsēnu metienam>
Taču to es nezinu, varbūt, ka stirnas glābšana vai gaļas apēšana, vai pārvēršana zeltā neko daudz nemainīs>
Ja nu es izglābju stirnu, es viņu sadakterēju, palaižu laicīgi atpakaļ, pirms viņa pieradusi pie cilvēkiem, tad viņu neviens neapēd, ne jau mirušu, ne vēl pusmirušu ceļmalā>
Tas ir stipri "nedabīgi">
Pēc dabas likumiem stirnai bija jāmirst>
Bet, ja viņu notrieca mašīna?>
Vai mašīna ir dabas likums?>
Vai man būtu jādomā, vai stirna mirusi cilvēka dēļ, bet ne dabisku apstākļu dēļ, ja es neesmu tas cilvēks, kas viņu notrieca?>
Vai viss, kas ir dabisks, ir labs?>
Ja nu es viņu glābju, neskatoties ne uz ko, tad vai nesanāk, ka būtībā man būtu jāstaigā pa mežu un jāaizstāv visi savvaļas dzīvnieki no plēsīgu zvēru uzbrukumiem?>
Vai plēsīgs zvērs nav pelnījis ēst?>
Vai galu galā tomēr mums ir vai nav jāiejaucas un kāds zvērs jāglābj vai nav?>
Vai ir kāda daļa, vai tas miris "dabīgi" vai "nedabīgi"?>
Vai pašam zvēram tur ir atšķirība?>
Mana sirds saka, ka nav, viņam kā personībai ir dziļi vienalga, vai viņš mira dabīgi vai cilvēku izraisīti>
Vai cilvēku izraisīti vienmēr ir nedabīgi?>
Ja nu es ar kailām rokām noķeru kaut ko un apēdu, vai tas ir nedabīgi?>
Un ja nu es izmantoju zobu bakstāmo, rūpnieciski ražotu, vai tas ir dabīgi?>
Ja es izmantoju pašgatavotu šķēpu, vai tas ir dabīgi?>
Vai zvēram da hell ir svarīgi, vai es viņu nomiedzu kailām rokām vai ar rūpnieciski gatavotu zobu bakstāmo?>
Mana sirds saka, ka nē>
Ja nav starpības, tad kā lai es, pie Dieva, zinu, kad man kāds ir jāglābj un kad nē, ja dzīvniekam kā personībai tas ir vienalga, kas viņu nomiedza?>
Dabas likumu vārdā?>
Vai es esmu daba?>
To es nevaru pateikt>
Es gribētu teikt, ka jā, bet es līdz galam nespēju>
Vai dabiskums ir kaut kāda vērtība?>
Vai beigās, ja mēs glābjam tādu notriektu stirnu, vai mums tiešām nav jāsāk glābj jebkādi dzīvnieki, ko kāds dabā apdraud?>
Visa daba ir nežēlīga, zvēri dabā reti vai pat nekad nesasniedz savu bioloģisko mirstības vecumu>
Vai dzīvniekam ir labāk dabā vai savvaļā?>
Dabā viņam ir izvēles tiesības, bet nav neviena, kas viņam palīdz>
Vai mājdzīvnieks, kuram ir pilna veselības aprūpe un neizmērāma mīlestība, ir laimīgāks par zvēru savvaļā, kur nevienam nerūp, kas ar viņu notiek, kā vien viņam pašam?>
Vai visus zvērus tad nevajag padarīt par mājdzīvniekiem?>
Vai varbūt visiem zvēriem jādod izvēles iespējas?>
Kas ir jāizbeidz - savvaļas vai mājas dzīvnieki?>
Kuram ir tiesības to izlemt?>
Cilvēkam? Bet vai tad īsti cilvēks ir dabas daļa vai nav?>
Kas ir DABA???
*
Murgs.
Es priecājos, ka manā ziņā ir izlemt tik maz, jo es neko nezinu, neko nespēju izvērtēt, un labi, ka man nekas nav jāizvēlas. Tas ir tiiik labi. Tās mazās izvēles... da nahuj, kāda vispār šķirba..?
Tikai man. Tikai man iekšā. Ēdu es to pārmocīto lopu gaļu vai neēdu, atšķirība tajā ir tikai un vienīgi man, jo es esmu par sīku un nesvarīgu, lai kaut ko ietekmētu. Man nav konkrētu uzskatu, par kuriem cīnīties, un tas, vai es apēdu to cigārdesiņu vai neapēdu, ietekmē tieši neko.
Un tas ir tik labi.
Es esmu tik stulba, ka nespēju saprast pilnīgi neko. Lūdzu, nelieciet mani Dieves vietā. Es neko nezinu. Mana dzīve ir jautājums, viens vienīgs jautājums...
Ir dienas, kad man ir jādomā apmēram šādi, bet tēmas mēdz būt ļoti dažādas, šis ir tikai viens piemērs, un es neuzskatu to par pareizo, tas neatspoguļo manu viedokli, tas vienkārši parāda, kādas domas dažbrīd man kuļas pa galvu un nerod atrisinājuma:
*
Dzīvnieks ir personība>
Pastāv dzīvnieki, kas ir cilvēces bērni, tie ir mājdzīvnieki>
Mēs esam atbildīgi par mājdzīvnieku labklājību>
Mājdzīvnieks ir jāņem tad, ja vari par to rūpēties>
Bet ir cilvēki, kas nerūpējas>
Tātad, kādam par tiem ir jārūpējas>
Kāds to dara, bet naudas tam nepietiek>
Dzīvnieki mokās, jo paši par sevi pastāvēt nevar, bet nav pietiekami cilvēku, kas par tiem rūpētos un ir tādi, kas tos paņem, bet pamet>
Tomēr ir arī citi dzīvnieki, ko glābj>
Visādi notriekti un savvaļā pamesti>
Arī ne cilvēka dēļ savainoti>
Ir, kas tos glābj>
Arī savvaļas dzīvnieks ir personība>
Vai savvaļas dzīvnieks ir vērtīgāks vai nevērtīgāks par mājdzīvnieku?>
Es personīgi neesmu pieradinājusi ne kaķi, ne suni, ne zelta zivtiņu>
Vai es esmu morāli atbildīga par cilvēces grēkiem - pieradinātiem, bet pamestiem dzīvniekiem?>
Man kaut kā liekas, ka nē, tāda ir mana iekšējā pārliecība un sajūta>
Tas, ka es esmu cilvēks, nenozīmē, ka esmu atbildīga par visiem cilvēces grēkiem vai slavināma par visiem tās sasniegumiem>
Tad tieši kas atšķir pieradināta un savvaļas dzīvnieka glābšanu?>
Kāpēc man ir jāglābj pussabraukts svešs kaķis, bet ne pussabraukta sveša stirna?>
Vai stirnas ciešanas ir mazākas?>
Nē, jo nē>
Vai pussabrauktai stirnai ir lielākas izredzes izdzīvot nekā pussabrauktam kaķim?>
Nē, jo nē>
Vai stirna ir mazāk personība par kaķi?>
Droši no pieredzes nezinu, bet man tomēr jūtas, ka nē>
Stirna ir dabas sastāvdaļa, ja viņa nomirs, tad viņu kāds ēdīs>
Ja es viņu glābšu, es iejaukšos dabā un atņemšu kādam pārtiku, iespējams, to vienīgo pārtikas gabalu, kas var palīdzēt izdzīvot veselam izsalkušu lapsēnu metienam>
Taču to es nezinu, varbūt, ka stirnas glābšana vai gaļas apēšana, vai pārvēršana zeltā neko daudz nemainīs>
Ja nu es izglābju stirnu, es viņu sadakterēju, palaižu laicīgi atpakaļ, pirms viņa pieradusi pie cilvēkiem, tad viņu neviens neapēd, ne jau mirušu, ne vēl pusmirušu ceļmalā>
Tas ir stipri "nedabīgi">
Pēc dabas likumiem stirnai bija jāmirst>
Bet, ja viņu notrieca mašīna?>
Vai mašīna ir dabas likums?>
Vai man būtu jādomā, vai stirna mirusi cilvēka dēļ, bet ne dabisku apstākļu dēļ, ja es neesmu tas cilvēks, kas viņu notrieca?>
Vai viss, kas ir dabisks, ir labs?>
Ja nu es viņu glābju, neskatoties ne uz ko, tad vai nesanāk, ka būtībā man būtu jāstaigā pa mežu un jāaizstāv visi savvaļas dzīvnieki no plēsīgu zvēru uzbrukumiem?>
Vai plēsīgs zvērs nav pelnījis ēst?>
Vai galu galā tomēr mums ir vai nav jāiejaucas un kāds zvērs jāglābj vai nav?>
Vai ir kāda daļa, vai tas miris "dabīgi" vai "nedabīgi"?>
Vai pašam zvēram tur ir atšķirība?>
Mana sirds saka, ka nav, viņam kā personībai ir dziļi vienalga, vai viņš mira dabīgi vai cilvēku izraisīti>
Vai cilvēku izraisīti vienmēr ir nedabīgi?>
Ja nu es ar kailām rokām noķeru kaut ko un apēdu, vai tas ir nedabīgi?>
Un ja nu es izmantoju zobu bakstāmo, rūpnieciski ražotu, vai tas ir dabīgi?>
Ja es izmantoju pašgatavotu šķēpu, vai tas ir dabīgi?>
Vai zvēram da hell ir svarīgi, vai es viņu nomiedzu kailām rokām vai ar rūpnieciski gatavotu zobu bakstāmo?>
Mana sirds saka, ka nē>
Ja nav starpības, tad kā lai es, pie Dieva, zinu, kad man kāds ir jāglābj un kad nē, ja dzīvniekam kā personībai tas ir vienalga, kas viņu nomiedza?>
Dabas likumu vārdā?>
Vai es esmu daba?>
To es nevaru pateikt>
Es gribētu teikt, ka jā, bet es līdz galam nespēju>
Vai dabiskums ir kaut kāda vērtība?>
Vai beigās, ja mēs glābjam tādu notriektu stirnu, vai mums tiešām nav jāsāk glābj jebkādi dzīvnieki, ko kāds dabā apdraud?>
Visa daba ir nežēlīga, zvēri dabā reti vai pat nekad nesasniedz savu bioloģisko mirstības vecumu>
Vai dzīvniekam ir labāk dabā vai savvaļā?>
Dabā viņam ir izvēles tiesības, bet nav neviena, kas viņam palīdz>
Vai mājdzīvnieks, kuram ir pilna veselības aprūpe un neizmērāma mīlestība, ir laimīgāks par zvēru savvaļā, kur nevienam nerūp, kas ar viņu notiek, kā vien viņam pašam?>
Vai visus zvērus tad nevajag padarīt par mājdzīvniekiem?>
Vai varbūt visiem zvēriem jādod izvēles iespējas?>
Kas ir jāizbeidz - savvaļas vai mājas dzīvnieki?>
Kuram ir tiesības to izlemt?>
Cilvēkam? Bet vai tad īsti cilvēks ir dabas daļa vai nav?>
Kas ir DABA???
*
Murgs.
Es priecājos, ka manā ziņā ir izlemt tik maz, jo es neko nezinu, neko nespēju izvērtēt, un labi, ka man nekas nav jāizvēlas. Tas ir tiiik labi. Tās mazās izvēles... da nahuj, kāda vispār šķirba..?
Tikai man. Tikai man iekšā. Ēdu es to pārmocīto lopu gaļu vai neēdu, atšķirība tajā ir tikai un vienīgi man, jo es esmu par sīku un nesvarīgu, lai kaut ko ietekmētu. Man nav konkrētu uzskatu, par kuriem cīnīties, un tas, vai es apēdu to cigārdesiņu vai neapēdu, ietekmē tieši neko.
Un tas ir tik labi.
Es esmu tik stulba, ka nespēju saprast pilnīgi neko. Lūdzu, nelieciet mani Dieves vietā. Es neko nezinu. Mana dzīve ir jautājums, viens vienīgs jautājums...