Vispār man gribētos reiz uztaisīt pasākumu, cilvēka godināšanas rituālu, kurā katrs cilvēks pēc kārtas sēdētu ar kroni galvā uz troņa, un visi pārējie viņu cildinātu - patiesas lietas, īstas, par visu labo, ko viņš māk, no sirds, bet meklējot vislabāko, visdižāko un cēlāko - jā, pat tādus vārdus! Sākot jau ar to, ka viņš ir unikāls dabas veidojums, tāds, kāds nav neviens cits, ka viņā ir dievišķā dzirksts, cauri viņa sasniegumiem darbā, hobijos, ar viņa nozīmību konkrētam cilvēkam, cik viņš ir labs draugs, un beidzot ar viņa izskatu - cik viņam skaistas rokas, cik burvīgi mati, cik laba gaumes sajūta un dziļš skatiens. Visi to teiktu, paklanoties, dedzīgā balsī, un cilvēkam tronī vajadzētu vērot, kā viņš jūtas. Man liekas, ka veselam, normālam, sabiedrības nesadrāztam cilvēkam vajadzētu justies LABI. |