Noliedzēji
Tas tik ir fantastiski, kā cilvēki veselām čupām vienmēr metas man virsū, kad es saku, ka man kaut kas notika tāpēc, ka esmu veikusi kādu maģiju. Nez kāpēc tas neskaitās nepieklājīgi. Parasti, ja kāds saka, ka jūtas labāk, jo pievērsies sportam vai veģetārismam, cilvēkiem tomēr kādas robežas, viņi nemetas otram virsū, mēģinot iestāstīt, ka tas nu nemaz nebija tāpēc.
Nu strādā man, strādā. Ne jau vienmēr, bet strādā. Pat tad, ja es izdaru un aizmirstu. Bet man vienmēr mēģina iestāstīt, ka nē, tās ir tikai manas iedomas. Bez kompleksiem mēģina nolikt manu pārliecību. Es nedusmojos, es jau esmu pieradusi, bet tas tik tiešām ir jocīgi. Pat pret kristiešiem, kas stāsta, ka viņu dzīve uzlabojās, jo viņi atrada Jēzu, izturas iecietīgām un parasti saka - nu var jau būt, ka TEV tas strādā un palīdz.
Bet par maģiju, kas ir atkal mana ticība, man visu laiku meklē kaut kādus pierādījumus, kāpēc, lūk, tas patiesībā nevarēja strādāt, kāpēc es to tikai iedomājos.
Nesaprotu, ar ko ticība maģijai ir zemāka un necienījamāka par ticību Jēzum? Un kāpēc skaitās tik normāli un pieklājīgi uzbrukt manai pārliecībai un brutāli mēģināt mani pārliecināt, ka nekas tur patiesībā nenotika?
Galvenais, ka tā dara pat paši pieklājīgākie un man tuvākie cilvēki.
Bet man dažreiz nostrādā tā, ka vienā mirklī pēkšņi pazūd kaut kas nevēlams vai tieši otrādi - parādās vēlamais. Sūri, bet tas nestrādā visās jomās, protams. Taču ir tādas, kur strādā pat ļoti labi, ja man izdodas savākt pietiekami daudz enerģijas rituālam.
Tāpēc es par tu runāšu bez kautrēšanās. Noliedziet, ok. Šajā gadījumā es necentīšos atriebties vai ko pierādīt.
Taču jūs esat nepieklājīgi cilvēki, kas uzbrūk cita dziļākajām reliģiskajām/ticības/filosofijas/dzīvesv
Jā, man arī liekas smieklīgi dažas jūsu pārliecības, tiešām. Taču jums tādas var būt un es cenšos nenoliegt jūsu pieredzi.
Nu strādā man, strādā. Ne jau vienmēr, bet strādā. Pat tad, ja es izdaru un aizmirstu. Bet man vienmēr mēģina iestāstīt, ka nē, tās ir tikai manas iedomas. Bez kompleksiem mēģina nolikt manu pārliecību. Es nedusmojos, es jau esmu pieradusi, bet tas tik tiešām ir jocīgi. Pat pret kristiešiem, kas stāsta, ka viņu dzīve uzlabojās, jo viņi atrada Jēzu, izturas iecietīgām un parasti saka - nu var jau būt, ka TEV tas strādā un palīdz.
Bet par maģiju, kas ir atkal mana ticība, man visu laiku meklē kaut kādus pierādījumus, kāpēc, lūk, tas patiesībā nevarēja strādāt, kāpēc es to tikai iedomājos.
Nesaprotu, ar ko ticība maģijai ir zemāka un necienījamāka par ticību Jēzum? Un kāpēc skaitās tik normāli un pieklājīgi uzbrukt manai pārliecībai un brutāli mēģināt mani pārliecināt, ka nekas tur patiesībā nenotika?
Galvenais, ka tā dara pat paši pieklājīgākie un man tuvākie cilvēki.
Bet man dažreiz nostrādā tā, ka vienā mirklī pēkšņi pazūd kaut kas nevēlams vai tieši otrādi - parādās vēlamais. Sūri, bet tas nestrādā visās jomās, protams. Taču ir tādas, kur strādā pat ļoti labi, ja man izdodas savākt pietiekami daudz enerģijas rituālam.
Tāpēc es par tu runāšu bez kautrēšanās. Noliedziet, ok. Šajā gadījumā es necentīšos atriebties vai ko pierādīt.
Taču jūs esat nepieklājīgi cilvēki, kas uzbrūk cita dziļākajām reliģiskajām/ticības/filosofijas/dzīvesv
Jā, man arī liekas smieklīgi dažas jūsu pārliecības, tiešām. Taču jums tādas var būt un es cenšos nenoliegt jūsu pieredzi.