Nu jau pagājis tik ilgs laiks, kopš mazgāju matus ar šampūnu. Šodien jauns eksperiments - rudzu miltu mazgāšana, bet arī liku sodu, jo pagaidām man vēl tikai ar liniem nesanāk, likās, ka ar rudziem būs tāpat. Procedūra ir ātrāka un vieglāka, pietiek uzbriedināt 10min, nav jākāš. Izmazgājās ļoti labi. Vienīgi es atradu tikai rupja maluma miltus, būs viņi jāpārmaļ kafijas dzirniņās, jo tā plēvīte, kas ap graudu, briesmīgi ķērās matos, dvielis pieķēpājās. Tā jau arī teica - vajag smalka maluma. Jūtos ļoti lepna uz sevi. Staigāju kupliem, skaistiem matiem lēti un dabīgi, kamēr citi un citas mokās ar blaugznām, sausu galvas ādu un niezi, pērk dārgus šampūnus, balzāmus un kondicionierus, nesaprotot, ka problēma ir pašā metodē, sākot jau ar šampūnu. Var mazgāt divreiz retāk, domāju, ka iešu līdz nedēļai, tālāk ne. Tomēr ik pa nedēļu gribēsies izmazgāt, lai gan ir, kas saka, ka mēnesi nemazgā. Es ticu, ka pēc izskata varbūt turās mēnesi, bet nē, tas man liekas par ilgu. Man būtu netīra sajūta. Izmetu ārā visus ilgi marinētos sadāvinātos ķermeņa krēmus, kurus lietoju tikai pēdām, galvenokārt papēžu ādas miekšķēšanai, jo domāju, ka tur mazāk iesūcas. Tā jau visiem termiņš galā. Tagad jādomā kā pastāstīt radiem, ka man nevar vairs dāvināt šampūnus un krēmus. Kā pateikt tā, lai neapvainotos. Man jau viņi tādi jokaini. Jūtos ļoti labi, tuvāk dabai un veselībai :) |
Vai kāds no jums mīt Jēkabpilī vai ļoti tuvu tai? |