Doctor Who
Nopietni, es parasti neesmu tāda mistifikatore, parasti man labas grāmatas un filmas liekas iespaidotas varbūt no kaut kā īsta, bet lielākoties skaistas fantāzijas auglis. Nu labi, es nenoliedzu, ka varbūt kaut kur tālu, tālu, citās planētas vai dimensijās pastāv gan zvaigžņu karu, gan avatara, gan oza zemes pasaules, bet ne jau tā tīrā veidā un ne gluži šeit.
Taču kaut kur ar mugurkaula smadzenēm es jocīgā kārtā jūtu, ka tas nebūtu nekas neiespējams, ja manā istabā pēkšņi atskanētu raksturīgā skaņa, uzmirgotu pazīstamā mirgoņa, un uzrastos maza, kvadrātīga būdiņa, no kuras izkāptu sapņu princis un aizvestu mani starpgalaktiskajos un starplaika ceļojumos.
Tā ir ļoti, ļoti jocīga sajūta, jo es nevarētu teikt, ka seriāls man tā nu ļoooooti patiktu. Tā kā daudz adu un tamborēju, tad sanāk tā, ka man vajag kaut ko pavieglu, ko skatīties, un Doctor Who ir īpaši piemērots tam.
Bet tā jocīgā sajūta, ka šis ir ņemts no realitātei stipri atbilstošākiem slāņiem kā parasti, mani neatstāj.
Kāpēc?
Droši vien tā visa absurduma un bērnišķīguma dēļ. Liekas, ka kaut ko tik šausmīgi nejēdzīgu neviens nevarētu izdomāt, un, ja varētu, tas nekad nekļūtu populārs, bet šis ir viens no pasaulē populārākajiem seriāliem.
Kad es skatos Torchwood, kas man patīk daudz labāk, nav tās sajūtas, lai gan kapteiņa Džeka esamība man pašai patiktos daudz labāk, jo viņš ir tik sasodīts maitasgabals, ka man kājas ļimst, bet neviens no diviem doktoriem, kurus esmu redzējusi, mani tā neiepriecina.
Bet tā sajūta...
Es laikam pat neatceros, kad es būtu kaut kā tik līdzīgi jutusies. Patiesībā šausmīgi muļķīgi.
Laikam jāsāk pa mājām arī pucēties, jāsakārto soma, lai varu doties :D
Būtībā jau laikam mazāk vajag mājās sēdēt un blenzt seriālus, bet tā nopietni no otras puses - un kāpēc ne? :D
Taču kaut kur ar mugurkaula smadzenēm es jocīgā kārtā jūtu, ka tas nebūtu nekas neiespējams, ja manā istabā pēkšņi atskanētu raksturīgā skaņa, uzmirgotu pazīstamā mirgoņa, un uzrastos maza, kvadrātīga būdiņa, no kuras izkāptu sapņu princis un aizvestu mani starpgalaktiskajos un starplaika ceļojumos.
Tā ir ļoti, ļoti jocīga sajūta, jo es nevarētu teikt, ka seriāls man tā nu ļoooooti patiktu. Tā kā daudz adu un tamborēju, tad sanāk tā, ka man vajag kaut ko pavieglu, ko skatīties, un Doctor Who ir īpaši piemērots tam.
Bet tā jocīgā sajūta, ka šis ir ņemts no realitātei stipri atbilstošākiem slāņiem kā parasti, mani neatstāj.
Kāpēc?
Droši vien tā visa absurduma un bērnišķīguma dēļ. Liekas, ka kaut ko tik šausmīgi nejēdzīgu neviens nevarētu izdomāt, un, ja varētu, tas nekad nekļūtu populārs, bet šis ir viens no pasaulē populārākajiem seriāliem.
Kad es skatos Torchwood, kas man patīk daudz labāk, nav tās sajūtas, lai gan kapteiņa Džeka esamība man pašai patiktos daudz labāk, jo viņš ir tik sasodīts maitasgabals, ka man kājas ļimst, bet neviens no diviem doktoriem, kurus esmu redzējusi, mani tā neiepriecina.
Bet tā sajūta...
Es laikam pat neatceros, kad es būtu kaut kā tik līdzīgi jutusies. Patiesībā šausmīgi muļķīgi.
Laikam jāsāk pa mājām arī pucēties, jāsakārto soma, lai varu doties :D
Būtībā jau laikam mazāk vajag mājās sēdēt un blenzt seriālus, bet tā nopietni no otras puses - un kāpēc ne? :D