Saprotu, kas mani galina nost
Saprotu, kāpēc man tik slimīga sajūta. Nav gadalaika. Nekāda. Es dievinu gadalaikus un viņu maiņu, bet man nav bijis ziemas un tagad pat vispār nav gadalaika. Mana saikne ar dabu prasās kļūt vēl dziļāka, tik ļoti, ļoti, ļoti gribas prom no pilsētas, bet nav kur. Gribas savu zemes pleķīti.
Žēl, ka šie trīs mēneši, kam bija jābūt ziemai, ir padarījuši mani slimu. Tās dažas dienas, kad bija sniegs un aukstums, pilnīgi atplauku. Beidzot viss bija kārtībā...
Tagad tikai jāgaida pavasaris. Kaut nu tas pēc neesošās ziemas būtu īsts! Lai nāk kaut tagad, vismaz iestāsies gadalaiks, kaut arī ne mans mīļākais.
Žēl, ka šie trīs mēneši, kam bija jābūt ziemai, ir padarījuši mani slimu. Tās dažas dienas, kad bija sniegs un aukstums, pilnīgi atplauku. Beidzot viss bija kārtībā...
Tagad tikai jāgaida pavasaris. Kaut nu tas pēc neesošās ziemas būtu īsts! Lai nāk kaut tagad, vismaz iestāsies gadalaiks, kaut arī ne mans mīļākais.