Daudz nācies saskarties ar pārmetumiem, neizpratni un pat nicīgumu saistībā ar maģijas prakses veidu, kādu es piekopju. Šis raksts domāts tiem, kas nesaprot, bet kas labprāt uzzinātu vairāk, jo nicīgie tāpat domās, ko vēlēsies.
Tātad, vēlējos pastāstīt, kāda veida maģija tieši tiek izmantota Vikkas praksē, bet to var attiecināt arī uz lielāko daļu cita Neopagānisma, Pagānisma un citām sistēmām, kā arī paskaidrot, kādā veidā tiek izmantoti priekšmeti. Priekšmetu izmantojums ņūeidžistu aprindās tiek neviennozīmīgi vērtēts. Ir lietas, ko izmantot var, piemēram, aromterapijai ēteriskās eļļas, mūzikas instrumentus, kā skanošās bļodas, mandalas, dažkārt sveces. Es gan teikšu, ka nesaskatu šeit nekādu izņēmuma statusu, kāpēc vienu izmantot ir normāli, bet viss cits jau ir melnā maģija vai vienkārši muļķība.
Visi manis minētie priekšmeti darbojas vairākos līmeņos. Tīri psiholoģiski jauka smarža nomierina, skaista skaņa atslābina, skaists attēls rada prieku, sveces siltums asociējas ar kaut ko mājīgu un dziedinošu. Otrs ir smalkāks līmenis – ēteriskais, kurā skaņa, smarža, raksts un krāsa iedarbojas un enerģētisko lauku. Trešais līmenis ir visu augstāko līmeņu apvienojums, ko nav vērts izdalīt pa neskaitāmām kārtām.
Tad nu mēģināšu uzskaitīt kur un kam noder rituāls un ko tajā izmanto:
1. Ēteriskais plāns. Tas ir plāns, kuru, ja skatās ļoti trīsdaļīgi, pat pieskaita fiziskajam, bet, skatoties sīkāk, tas ir atsevišķs līmenis. Vikkas maģija uzskata, ka veikt izmaiņas šajā ēteriskajā plānā ir apmēram tas pats, kas apsaitēt asiņojošu vietu vai uzsmērēt dziedinošu smēri. Būtu muļķīgi meklēt dziļāko nozīmi maniaka uzbrukumam, kamēr cilvēks noasiņo. Tajā brīdī vajag uzlikt žņaugu, visu saārstēt, un tad, protams, meklēt dziļāko nozīmi. Runa, protams, ir arī par emocijām. Ēteriskais plāns ir vieta, kurā mitinās psihosomatika un placebo efekts – jā, rituāls ir arī placebo efekts, taču ne tikai. Psihosomatiskās saslimšanas mūsdienās ir modes lieta, taču tā ir uzspiesta mode. Vikāņi uzskata, ka nav obligāti jāsāk no pašas augšas, ja cilvēks tam nav gatavs, ja vēl nesaprot sava stresa cēloņus, viņš var pavisam mierīgi pieiet problēmai no ēteriskā plāna un kārtot garīgos, kad ir tam gatavs. Vikāņi ir pret mocīšanos un vēlmes par katru ceņu sākt no pašas saknes, kas bieži vien noved pie ielaistām problēmām, jo cilvēks nav svēts eņģelis, kas vienmēr uzreiz tiks pie saknes, lai gan tas, protams, būtu labāk. Vikāņi ir reālisti.
2. Ēteriskais plāns ir vieta, kurā viss ir dzīvs vistiešākajā nozīmē. Jebkam piemīt enerģija, kas tāpat kā fiziska matērija ietekmē fizisko, tāpat ēteriskā ietekmē ēterisko. Tas ir līmenis, kurā konkrētam priekšmetam ir sava enerģija. Tāpēc vikāņi izmanto kodētus un uzlēdētus priekšmetus. Protams, ka šie priekšmeti ir bezspēcīgi, ja augstākie līmeņi ir pret tiem. Piemēram, var būt pasaulē vislabākais talismans, kas piesauc naudu, bet, ja cilvēka dzīvē viss ir pret to – domāšana, karma – nekas tur nesanāks. Taču, ja cilvēks stāv uz robežas, talismana ēteriskā enerģija tam dos plusu. Ignorēt ēterisko plānu var tad, ja cilvēks ir uberlīmenī. Tad ēteriskajā plānā, tāpat kā fiziskajā viss notiks “tā kā tam ir jānotiek” un tam nav jāpievērš uzmanība (ja negrib).
3. Dabas būtībām ir pašām sava fiziskā un ēteriskā, kā arī augstākas enerģijas. Piemēram, jūra ir milzīgs spēka avots, ja ar to sadraudzējas. Var koncentrēties tikai uz Zemes un Debesu enerģijām, bet kāpēc lai tas būtu obligāti? Iedraudzējoties ar Jūras enerģiju, vikānis var iegūt sev ļoti spēcīgu sabiedroto. Varu pastāstīt no savas pieredzes – es esmu iedraudzējusies ar Mežu tā arhetipiskajā nozīmē un man ir cilvēki teikuši, ka man čiekuri lecot no kājapakšas ārā. Es to neesmu piefiksējusi, bet, ņemot vērā, ka es mēdzu skraidīt pa mežu apkārt plikām kājām un man ne kas duras, ne čūskas un skudras kož, es ticu, ka tā ir. Es mēdzu sadurties uz drātīm kaut kur pilsētā, bet mežā man pilnīgi nekas nenotiek. Varu krist un klupt, bet nekad nekas nenotiek, tikai pasmejos. Reiz kaut kur lasīju, ka īsta ragana ir tāda, kam palīdz zeme, pa kuru viņa staigā un gaiss, ko viņa elpo. Gaiss un zeme nepalīdz tāpat kuram katram vairāk kā tam pienāktos, taču saviem draugiem šie dabas spēki palīdz pat neiedomājamos veidos. Cilvēki ir būtnes, kas ir darījuši ļoti daudz pāri dabai, taču tā ir piedodoša, ja cilvēks panāk tai pretim un atzīst tās dzīvību.
4. Kāpēc turēt mājās pudelīti ar jūras ūdeni un zariņus kvēpināšanai no sava meža, ja par tiem var vienkārši domāt un satikt mentāli? Tāpēc, ka tie ir pilni ar ēterisko enerģiju. Pielejot vannai jūras ūdeni tas strādā caur cilvēka domu par to + caur ēterisko plānu. Vannas ūdens kļūst rada jūras ūdenim un mierīgi relaksējoties šajā ūdenī ir daudz vieglāk, piemēram, noguruma stāvoklī relaksēties, nepiepūlot smadzeni kaut kādai meditācijai, vizualizācijai kam tādam. Tas atkal ir pluss zemei tuvākajās enerģijās. Jūras ūdens vai mīļā meža skuju kvēpināšana uzreiz dod enerģijas lādiņu kā arī ir veselīgi ādai un labi smaržo. Vikāņi nepastāv uz kaut kādu ideālistisku skatījumu, ka cilvēkam vienmēr jābūt meditatīvam un perfektam. Kā angliski saka – it is ok not to be ok. Ja cilvēkam ir grūti emociju brīdī savākties, tad pakvēpināt zariņu no sava meža uzreiz dod impulsu savākties.
5. Dabas spēks ir ar savu apziņu, taču tas, kas ir dabisks, nekad neiet pret Visuma likumiem. Dzīvnieki ir cits stāsts, bet augi un akmeņi, ūdeņi un zeme vai nu vispār neiet pret dabas un visuma likumiem, vai arī tik minimāli, ka to var neņemt vērā. Piesaistot dabas spēkus savam rituālam vai kaut vai meditācijai, cilvēks noskaņojas uz šī harmonijas viļņa un viņa darbības būs drošākas, neietekmējot kaut ko neharmoniski. Kvēpinot dūmu rīkstīti un piesaucot visus dabas spēkus cilvēka griba noskaņojas uz harmonijas viļņa. Cilvēks sāk gribēt to, kas ir kopējam labumam, nevis pasakot – lai viss notiek kā vislabāk – bieži vienkārši nesaņem to, ko vēlējies.
6. Minot par piemēru to pašu dūmu rīkstīti, tās gatavošanai piesaistot visus dabas spēkus, piemēram, es tās gatavoju tieši Vasaras Saulgriežos, cilvēks godina dabas kārtību, kā arī paņem enerģiju, kur tā ir pieejama. Atkal tā ir ēteriskā enerģija, kas mainās līdzi saules un mēness cikliem. Vikāņi uzskata ēterisko enerģiju par tādu pašu kā fiziskā. Cilvēkam ir muļķīgi skatīties uz augstākiem līmeņiem un mācīties telekinēzi, lai varētu paņemt tējas krūzīti. Tā vietā viņš izmanto zemāko – fizisko līmeni – un paņem to ar roku. Tāpat ir ar ēterisko enerģiju, ir ļoti muļķīgi no tās atteikties un mēģināt uzreiz kāpt kaut kur uz augšu. Daba mums dod milzīgus enerģijas daudzumus, ko tāpat kā elektrību fiziskajā pasaulē var lietot visām savām vajadzībām. Var mēģināt lādēt telefonu ar garīgo enerģiju, bet tas būs, mazākais, muļķīgi, pat tad, ja tas būtu iespējams. Īpašos gada un mēness cikla posmos daba piedāvā īpašas enerģijas, kas mūs virza uz augšu pa mūžīgo spirāli. Paņemt un saglabāt šo enerģiju, piemēram, dūmu rīkstē, ir tas pats kas spraust telefonu lādēties kontaktligzdā, nevis spītīgi bakstīt to randomā vietā sienā.
7. Konkrētā rituālā un darbībā var savākt daudz enerģijas, ko pēc tam kaut kam izmantot. Piemēram, es mēdzu pīt prievītes rituālā veidā, ko pēc tam vaļīgi iesienu zaros kokiem kā pateicību par palīdzību meditācijā. Pinu prievīti, dziedot konkrētu dziesmu, pie katra pinuma ieliekot kādu konkrētu domu, piemēram, lai tev vienmēr pietiek saules, lai lietus skan dzirdi pret tavām lapām, lai cilvēki ciena tavu skaistumu, lai pār tevi visa Zemes un Debesu svētība. Tas nozīmē, ka šajā brīdī es veicu ilgu un skaistu darbu, kas ir veltīts tieši šim kokam, pie kura es iešu meditēt. Uzpītā prievīte ir burtiski pilna ar manu pateicību un es esmu ieguldījusi laiku un materiālos līdzekļus tās gatavošanā. Protams, ka kokam šo prievīti nevajag, bet šādā veidā es mājās sagatavoju enerģijas lādiņu, ko pasniedzu kokam kā dāvanu, un šī ēteriskā enerģija noteikti dod kokam labumu.
8. Tas ir skaisti. Iesiet šādu prievīti kokam zaros kā dāvanu ir vienkārši skaisti. Uzvilkt skaistas drēbes un iet naktī milzīgā garā virtenē caur kokiem mežā ar svecītēm rokās ir tik fantastiski skaisti! Rituāls ir veids kā var izdaiļot savu garīgo pieredzi un ikdienu. Izveidot ziedu viju ap ugunskuru ir darbs, kas iegudīts, lai pateiktos dabas spēkiem, un tas ir tik skaisti un burvīgi iedegt lāpas no šāda ugunskura un iet nest gaismu mežam un kokiem, lai arī cik tas nebūtu vienkārši simboliski, tas ir skaisti.
9. Rituāls vieno cilvēkus. Viens cilvēks var pilnībā iztikt bez rituāla, taču vienojoties kopā, lielākā tiesa garīgo grupu veido kopīgus rituālus (tos tā gan reti sauc). Rituāls ir veids kā kopā piedzīvot, kā kopā svinēt, kā sapludināt savu enerģiju kopā ar citiem cilvēkiem un aizsūtīt kopējam mērķim. Ne visi cilvēki ir vientuļie cīnītāji. Ir daudz sociālu cilvēku, kas vēlas dalīties savā garīgajā pieredzē ar citiem. Kopīgs darbs gatavojoties, kopēja pieredze, kopējas atmiņas – tas viss vieno cilvēkus garīgajā ceļojumā.
10. Vikkas maģija ir par mīlestību. Jūra, es tevi tik ļoti mīlu, ka es turu tavu ūdeni mājās pudelītē uz altāra kā mīļotā cilvēka fotogrāfiju, lai vienmēr varētu ieelpot tavu smaržu, lai cik tālu tu nebūtu. Saule, es tevi mīlu tik ļoti, ka es visu nakti dedzināšu tev līdzīgo ugunskuru un dejošu ap to, gaidot kad tu atkal no rīta uzausīsi. Mežs, es tevi mīlu tik ļoti, ka lai kādos betona džungļos man nebūtu jādzīvo, man mājās vienmēr būs zariņš no tava koka, kurš ar savu smaržu un ēterisko enerģiju sniegs man mierinājumu. Tāpēc vikāņi veido fizisku altāri, uz kura izvieto priekšmetus un fotogrāfijas – lai sev ikdienā atgādinātu par to, ko mīl, ar ko vēlas dzīvot vienā ritmā. Altāris ir kā atgādinājums, kā kopības zīme ar dabas spēkiem arī ikdienā, kas bieži vien tiek pavadīta pilsētā un četrās sienās. Kur ir cilvēka domas, tur ir viņa enerģija. Vikāņu domas ir pie dabas.
11. Rituāls var dot neatkārtojamu garīgo pieredzi. Rituāls ir ļoti sena komunikācijas forma ar gariem, dieviem un dabas spēkiem. Rituāls ir valoda, ko saprot fejas, mājas gariņi un dabas dievības. Vikāņi izkopj saistību ar šīm būtnēm arī rituāla veidā. Šobrīd populārajā New Age kustībā uzmanība ir uz augstākajiem līmeņiem ne tikai enerģijas ziņā, bet arī komunikācijas ziņā. Ezotēriķiem skatiens vērsts uz augšu, uz garīgajiem skolotājiem, uz debesīm, eņģeļiem un visu citu, kas dzīvo kaut kur citur. Vikāņi nenoliedz šos debesu līmeņus, bet vairāk pievēršas vidējajam līmenim, ko citi ignorē – dažādiem gariem, būtnēm, kas dzīvo tepat, mums līdzās, mūsu mājās, mežos un ūdeņos. Tas nenozīmē kalpošanu tiem, bet gan draudzību un komunikāciju. Rituāls vieno šīs pasaules, rituālā piedalās visa daba, tās gari un dievības. Pat ap visparastāko Jāņu šašliku ugunskuru pulcējas milzums dažādu būtnīšu, atceroties laiku, kad gada rata svētki bija brīdis, kad cilvēki tās atcerējās un visi svinēja kopā, laikā, kad vārti ir vaļā. Meditācija un visādas austrumu prakses ir pasaule, kas saskaras ar debesu līmeņiem. Ezotērika nealkst kontakta ar šiem līmeņiem, tāpēc izmanto nesenāka veida garīgo valodu. Rituāls ir valoda, kādā var kopā vienoties Dabas pasaules. Dabas spēki pilnībā saprot jūrmalā uzzīmētu, ar ziediem izrotātu labirintu, kura centrā ielūkoties sevī, viņi saprot priecīgu dejošanu ap ugunskuru, saprot vārtīšanos rīta rasā un saprot ziedojumu, kas ēdiena veidā tiek atstāts mežā, un viņi vēlas tajā visā iesaistīties, ko arī priecīgi dara, ja viņus uzaicina.
Kopsavilkumā varu teikt to – vikkas prakse un rituāli kā tādi strādā citā līmenī – ēteriskajā, kurš šobrīd vienkārši nav modē. Tā arī ir liela atšķirība starp moderno New Age ezotēriku un Vikku, kas izmanto rituālus un priekšmetus. Vikka koncentrējas uz Zemei tuvajiem līmeņiem un Dabu, ne uz Debesīm.
Es patiešām neuzskatu, ka kāda no šīm prakses formām būtu sliktāka. Var jau būt, ka raganas ir kaut kādas neattīstītas un šī prakse nav interesanta visādiem apgaisotiem guru, taču man patiesībā vienalga, kādu līmeni man tas iedala, ja man tas darbojas.
Cerams, ka viesu kādu skaidrību tiem, kas īsti nesaprot, kas tas ir un kāpēc vajadzīgs. Es nepastāvu uz to, ka tas viss ir jāizmanto, nemaz. Vienkārši gribēju paskaidrot, varbūt palīdzēt paskatīties no cita skatpunkta un atcerēties, ka mums ir pašiem savas Rietumu pagānisma un Ezotērikas prakses, ne tikai tas, kas ienācis no Austrumiem, un varbūt, ka tās nav nemaz ne sliktākas, ne zemākas.
