Tūve Jānsone un viņas trollīši
Mana sapņu zeme, kur visu var pārvarēt kopā, kur pasaule ir biedējoša, bet droša. Kur naktīs mājo vieni, bet rītausmā citi gariņi, kur sencis vēl joprojām dzīvo krāsnī, kur ziema nāk kā skaista sieviete, un mamma vienmēr var paglābt no visa ar pankūkām.
Man šķiet, ka tāda ir paradīze.
Noskatījos filmu, kur ģimene dzīvoja mājā tieši pie jūras un katru vakaru pulcējās uz kopīgu tēju jūrmalā. Katru vakaru. Katru vakaru. Saulrietā.
Neviens spurains pusaudzis neteica, ka tas ir stulbi. Viņi dzīvoja ar vājprātīgu onkuli, vecāki ar diviem bērniem. Un viņi bija tik laimīgi.
Man šķiet, ka īstā pasaules maģija slēpjas drošības sajūtā.
Vai tā pastāv uz Zemes?
Nē, pati īstākā maģija ir mums liegta. Pati, pati īstākā.
Man šķiet, ka tāda ir paradīze.
Noskatījos filmu, kur ģimene dzīvoja mājā tieši pie jūras un katru vakaru pulcējās uz kopīgu tēju jūrmalā. Katru vakaru. Katru vakaru. Saulrietā.
Neviens spurains pusaudzis neteica, ka tas ir stulbi. Viņi dzīvoja ar vājprātīgu onkuli, vecāki ar diviem bērniem. Un viņi bija tik laimīgi.
Man šķiet, ka īstā pasaules maģija slēpjas drošības sajūtā.
Vai tā pastāv uz Zemes?
Nē, pati īstākā maģija ir mums liegta. Pati, pati īstākā.