teiksma_ragana

Vakar izjutu, ka gaismas kļūst vairāk. Saulainais laiks būtu vēl skaistāks, ja būtu vairāk sniega, bet kaut cik baltuma ir.
Aktīvi gatavojos Imbolkam - sveču un gaismas svētkiem. Izdomāju vienu pasākumu:
Varētu iekārtot miniatūras debesis - sadegt aplī daudz, daudz, daudz sveču. Katrs varētu aizdegt kādu svecīti. Vidū varētu dedzināt eļļas lampiņu ar kādu īpaši debešķīgu aromātu - man nāk prātā kaut kas svaigs kā piparmētra un citrons. Tad mēs varētu sasēsties šajā ugunīgajā gaismas aplī un iztēloties, ka atrodamies tur, augšā, gatavojoties inkarnēties. Mēs varētu runāt par to dienu, kad mēs visi sēdēsim uz zemes šādā aplī. Par to, kāpēc mēs esam kopā un ko tas mūsu dzīvē nozīmē, kāpēc mēs esam cits citu satikuši. Par to, kādu dzīvi mēs katrs sev plānojam. Vai tas būs viegli vai grūti? Vai mēs sev noliekam visu stingri vai vairāk atstājam vietu improvizācijai? Ko mēs gribētu uz Zemes iemācīties? Kādi mēs vēlētos būt, kad atgriežamies?
Pašu sajūsmināja šī ideja :)
Jāsacer Imbolka gaismas dziesma, ko dziedāt pirms rituāla :) Ar mūsu šamaņu bungām, vella bungu un zvaniņiem būs tik smuki :)