...
Sep. 10., 2012 | 12:38 am
Brīžiem es nevaru savu vīru ciest. Brīžiem man liekas, ka viņš ir lielākais kretīns pasaulē un man pēc iespējas ātrāk jāiet prom.
Bet tad es paskatos uz draudzeņu vīriem. Un saprotu, ka manējā izdarības ir vairāk bērnišķīgas nevis kretīniskas, kā tas ir draudzeņu vīriem. Un tad vēl manējais izdara/pasaka kaut ko pavisam negaidītu un mīļu un tad pazūd arī pēdējās "nedomas".
Es viņu mīlu un ienīstu reizē. Varbūt tieši tapēc mēs joprojām esam kopā.
Bet tad es paskatos uz draudzeņu vīriem. Un saprotu, ka manējā izdarības ir vairāk bērnišķīgas nevis kretīniskas, kā tas ir draudzeņu vīriem. Un tad vēl manējais izdara/pasaka kaut ko pavisam negaidītu un mīļu un tad pazūd arī pēdējās "nedomas".
Es viņu mīlu un ienīstu reizē. Varbūt tieši tapēc mēs joprojām esam kopā.
Link | man ir viedoklis 1 bija viedoklis | Add to Memories
...
Sep. 10., 2012 | 08:41 pm
Šodien es esmu psihologs, bakstīklis un atbalstītājs vienā personā. Un nejaucenis, kas tieši acīs pasaka, ka pietiek žēloties un jāsāk kaut kas darīt. Dzīve bez krupju rīšana šampi nedod dzert. Un tur jau tā dzīves gudrība - norīt krupi nezaudējot pašcieņu. Mums vajag šo nolāpīto sabiedrību. Un ja mēs nemācēsim vai negribēsim pieliekties nesalūstot, tad sabiedrība atradīs mūsu vietā citu. Tā tas ir, ja...