...
Sep. 12., 2006 | 01:11 pm
jūtos: skumīgi
klausos: Jason Wade - You belong to me
Vakar skatījos dokumentālo filmu par Dvīņu torņiem. Lai arī amerikāņi, tomēr tā ir nežēlīga traģēdija jebkuram cilvēkam.
Un tajā mirklī sapratu, ka, ja manam mīļotajam cilvēciņam kaut kas notiktu, es to nespētu pārdzīvot. Pilnīgi sirds sažņaudzās no domas, ka varētu viņu pazaudēt pavisam. Viens, kad viņš tev nav blakus ikdienā, bet pavism kas cits, ja viņa vairs nav pavisam.
Un es aizsutīju viņam SMS, ka es nomirtu, ja viņam kaut kas notiktu. Izlasot atbildi, ka lai neuztraucos, ka ar viņu nekas nenotiks it kā vieglāk palika.
Tomēr tāda sajūta, ka esot prom, es pēc viņa ilgojos vēl vairāk. Sirsniņa skumst.
Taču šoreiz virsroku ņems prāts.
Un viss būs kārtībā.
Un tajā mirklī sapratu, ka, ja manam mīļotajam cilvēciņam kaut kas notiktu, es to nespētu pārdzīvot. Pilnīgi sirds sažņaudzās no domas, ka varētu viņu pazaudēt pavisam. Viens, kad viņš tev nav blakus ikdienā, bet pavism kas cits, ja viņa vairs nav pavisam.
Un es aizsutīju viņam SMS, ka es nomirtu, ja viņam kaut kas notiktu. Izlasot atbildi, ka lai neuztraucos, ka ar viņu nekas nenotiks it kā vieglāk palika.
Tomēr tāda sajūta, ka esot prom, es pēc viņa ilgojos vēl vairāk. Sirsniņa skumst.
Taču šoreiz virsroku ņems prāts.
Un viss būs kārtībā.