Aisbergs - 28. Augusts 2006

Pagāja tieši pusgads. Un no laimīgakās sievietes es kļuvu par Skumju purva iemītnieci.

Brīžiem šķiet, ka tās sāpes mani parplēsīs pušu.

... un vēl es tev novēlu, lai tikai labās domas spēj pārvērsties vārdos.
Jo patiesība un īstenība ir kā divas dažādas māsas, bet mani vārdi cenšas tās abas sasniegt.
Zini, ir tāds vārds Lūdzu. Savu Lūdzu, uz tevi, es nesaku skaņi, es lūdzu. Tā klusi pie sevis.
Un vēl ir tāda vēlēšanās, agrāk vai vēlāk, labāk agrāk, būt kopār ar Tevi. Tā vēlēšanās rodas dažreiz no prieka, dažreiz no skumjām, lūk, kāds ir mans Lūdzu.
Un vēl, lūdzu, lai mani vārdi dod tev mieru un spēku un pavisam, pavisam nedaudz vibrācijas. Vēlos, lai tev un ap tevi viss ir labi.
Piedod, ka šoreiz nākas to izteikt vārdos, bet tik un tā, lai visi dzird, es mīlu Tevi!
Ar labu nakti! Ar labu nakti un arī sapni...