Dad bod
"Dad bod" amīšu kultūrā tiek izmantots, lai apzīmētu jauno tētuku ķermeņus. Ja vecpuiši visi staigā uz svarenēm un pumpē bleķi, tad jaunajiem tētukiem nav laika ne ar ko tadu nodarboties un jamie sāk lēnām izplūst miesās.
Man šķiet, ka pats nekad neesmu bijis tik labā fiziskā formā, kā pēc bērna piedzimšanas. Jau pašā sākumā piefiksējām, ka sīcim patīk svaigs gaiss, it sevišķi gulēt ratiņos, kas kustas. Tad nu gandrīz katru dienu staigāju apkārt pa pilsētu ar ratiņiem līdz pat trīs stundām no vietas, klausoties podkāstus. Nedēļas nogalēs pat divas vai trīs reizes. Visa diena svaigā gaisā uz kājām.
Tagad, ka sīkais lops jau ir paaudzies un pats ripinās ar dipdapu (mini velosipēds bez pedāļiem, nosaukumu aizguvu no cita tētuka, kas to atvasināja no zīmola), kā arī ir spējīgs staigāt garākus gabalus, diendienā noskrienu pāris kilometrus. Nekad mūžā neesmu aizrāvies ar skriešanu treniņa nolūkos, tagad vnk jāmēģina tikt sīcim līdz un pieskatīt, lai jams zem mašīnām nelec.
Vakar, piemēram, aizgājām pastaigāties pa mežu un purva laipiņām. ~7 km līkums. Sīcis varēja pavilkt nedaudz vairāk kā pusi no tā. Atlikušos 3 km to 17 kg gaļas blāķi nācās stiept pašam. Un tā salīdzinoši nereti. Katru reizi, kad nedaudz pārvērtē distanci. Trenē ne tikai kājas, bet arī presi, plecus, muguru un rokas (ja pareizi nes, lai palielinātu slodzi :) ).
Papildus tam, esmu pasācis arī uz treniņiem iet (nejaukt ar svareni), tīri lai tiktu prom no mājām. Mentālai atslodzei.
Nopirku viedpulksteni, lai tīri intereses pēc pasekotu aktivitātei. Statistika rāda, ka normāla ikdiena ir 12-20 tūkstoši soļu (liela daļa no tiem vieglā riksī), ja laiks ir slikts, tad 8-10 tūkstoši. Ja plānā darbs, veikals un gatavošana tad ~6 tūkstoši. Ja esmu atstāts viens pats uz pāris dienām un ir laiks krāmēties ar personīgajiem projektiem, tad šis cipars var nokrist līdz vienam tūkstotim, kad ir tikai dzerts un spēlētas datorspēles.
Tas tikai par staigāšanu. Vēl ir nešana, mētāšana, grūstīšanās, cilāšana, pietupieni. Pilns fiziskais, jopt.
Tāds, lūk, dad bod.
Man šķiet, ka pats nekad neesmu bijis tik labā fiziskā formā, kā pēc bērna piedzimšanas. Jau pašā sākumā piefiksējām, ka sīcim patīk svaigs gaiss, it sevišķi gulēt ratiņos, kas kustas. Tad nu gandrīz katru dienu staigāju apkārt pa pilsētu ar ratiņiem līdz pat trīs stundām no vietas, klausoties podkāstus. Nedēļas nogalēs pat divas vai trīs reizes. Visa diena svaigā gaisā uz kājām.
Tagad, ka sīkais lops jau ir paaudzies un pats ripinās ar dipdapu (mini velosipēds bez pedāļiem, nosaukumu aizguvu no cita tētuka, kas to atvasināja no zīmola), kā arī ir spējīgs staigāt garākus gabalus, diendienā noskrienu pāris kilometrus. Nekad mūžā neesmu aizrāvies ar skriešanu treniņa nolūkos, tagad vnk jāmēģina tikt sīcim līdz un pieskatīt, lai jams zem mašīnām nelec.
Vakar, piemēram, aizgājām pastaigāties pa mežu un purva laipiņām. ~7 km līkums. Sīcis varēja pavilkt nedaudz vairāk kā pusi no tā. Atlikušos 3 km to 17 kg gaļas blāķi nācās stiept pašam. Un tā salīdzinoši nereti. Katru reizi, kad nedaudz pārvērtē distanci. Trenē ne tikai kājas, bet arī presi, plecus, muguru un rokas (ja pareizi nes, lai palielinātu slodzi :) ).
Papildus tam, esmu pasācis arī uz treniņiem iet (nejaukt ar svareni), tīri lai tiktu prom no mājām. Mentālai atslodzei.
Nopirku viedpulksteni, lai tīri intereses pēc pasekotu aktivitātei. Statistika rāda, ka normāla ikdiena ir 12-20 tūkstoši soļu (liela daļa no tiem vieglā riksī), ja laiks ir slikts, tad 8-10 tūkstoši. Ja plānā darbs, veikals un gatavošana tad ~6 tūkstoši. Ja esmu atstāts viens pats uz pāris dienām un ir laiks krāmēties ar personīgajiem projektiem, tad šis cipars var nokrist līdz vienam tūkstotim, kad ir tikai dzerts un spēlētas datorspēles.
Tas tikai par staigāšanu. Vēl ir nešana, mētāšana, grūstīšanās, cilāšana, pietupieni. Pilns fiziskais, jopt.
Tāds, lūk, dad bod.