Nedēļas nogalē sīcis sāka kārtīgi puņķoties, izdomājām, ka labāk uz bērnu dārzu nevest. Par spīti puņķiem, dzīvīguma netrūkst. Māte pa dienu mājās jūdzas prātā, jo sīkajam tak miera nav. Vakarā, kad es pārnāku, skrien uz darbu, man tikmēr jāauklējas un jāizklaidē.
Vakar izdomāju, ka ir tak rudens un laiks ierādīt, kā no kastaņiem un zīlem dzīvnieciņus taisīt. Patlaban vecums gan tāds, ka pats taisīt nemāk, bet palīdzēt palīdz, skatās, piedalās. Ar knaiblēm sērkociņus graiza, līdz ar maniem pirkstiem. Bet kautko tomēr sataisījām. Bilža ( zem kata )