tēvs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in
tēvs' LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Wednesday, December 11th, 2019 | 8:49 am |
Bounce Bērns šonakt sačurāja gultu un atvilkās pie mums. Kā parasti, mucīts notinās gulēt lejā, mēs ar to spārdīkli palikām gulēt divatā. Šis izdomāja, ka sešos miegs vairs nenāk un aizdevās pie mucīša. Mucīts sūta dirst (atpakaļ pie manis). Sak, šodien īpaša diena, necelšos līdz dienas gaismai. Atvelkas, apguļas un purpina kaut ko visu laiku. Man modinātājs 7 zvana, es plānoju celties pus stundu vēlāk. Sīcis priecājas: "O, diena sākās". Aizvelkas pie mucīša, mucīts atkal sūta dirst. Pus stundas laikā mans modinātājs skanēja trīsreiz. Mini nu, kas notika katru reizi... | Thursday, November 14th, 2019 | 9:43 pm |
No rīta dzirdu sarunu. Sīcis: Mammu, kas tie par pauguriem tev? Mucīts: Tie ir ciči. S: Man arī tādi būs? M: Nē, ciči aug tikai meitenēm. Puikām ir krāniņi...
Vakarā pārnāku no darba, sīcis paceļ kreklu, rāda krūšgalus: te man būs ciči! Ne vella, tie ir tikai krūšu galiņi, tev ciči nespīd. Ja vien pēkšņi ļoti ļoti neuzbarosies | Wednesday, October 30th, 2019 | 3:32 pm |
Operācija Vakar sīcim beidzot izgrieza to adenoīdu. Pus septiņos augšāmcelšanās, 7:30 jābūt jau reģistrētiem slimnīcā. Ēst un dzert nedrīkst. Attiecīgi, arī vecāki nē.
Kolēģe stāstīja, ka viņas meitai kad grieza, tad nabaga bērns gulēja pēc operācijas līdz pašam vakaram, kad jamos palūdza izvakties. Man piezvanīja vienos pa dienu, ka jāved mājās. Esot bijis aptuveni tā: 1. sīcim uzlīmēja uz rokas kautkādu plāksteri, kas notrulina nervus. Nu, lai nejūt, kad dur adatu. Protams, ka māsas un ārsti ar pieredzi, zin, kā ar bērniem apieties - sak, nevis plāksteris, bet uzlīme. Uzlīmes tak visiem bērniem patīk 2. Kad roka notrulināta, jādur adata. Adatas tādas īpašas, ar plāksteriem pa malām. Protams, ka tā nebija adata, bet gan lidmašīna, kas noparkojās uz rokas 3. Kad bērns gatavs operācijai, lidmašīna ir jāuzpilda. Piedāvājumā balts piens vai caurspīdīga limonāde. Bērns izvēlējās pienu un izslēdzās. 4. Pa miegam sīcis tripoja laikam. Stāstīja, ka zaļas un sarkanas mašīnas pa tuneļiem esot braukājušas, ārsti esot ar kliņģeriem šo barojuši... 5. Pamodies, sīcis izvēma asinis, ko bija sarijies, apēda divus saldējumus un izslēdzās uz 20 minūtēm. Pamodies otrreiz, izvēma salčiku un jau gribēja tīties uz mājām, bet ārsti vēlējās paturēt uz novērošanu vēl pāris stundas. 6. Mājās šis izrija trīs porcijas putras, jogurtu un vēl smūtiju. Ēstgriba uz vella paraušanu. Gulēt aizgāja jau sešos un nopampa 12 stundas no vietas. Šodien skraida, itkā nekas nebūtu bijis. Ārsts teica, ka izgrieztais adenoīds esot bijis masīvs, pārsteigums, ka ar ausīm problēmu jamam neesot. Balss pamainījusies, nav vairs nazāla. Arī bļaustīšanās ir pierimusi nedaudz. | Monday, October 28th, 2019 | 12:21 pm |
Vēl par fōbijām Ā, nu jā, nopirkām tak jaunu veļas mašīnu. Super klusa, rukā uz urrā. Šoreiz no priekšas lādējamo, lai neatkārtotos iepriekšējais. Bērnam jau sena trauma no pīkstošiem agregātiem, visdrīzāk no dūmu detektōra, kas kauc diezgan griezīgi. Jaunā vešmašīna klusām un pieklājīgi nopīkstas 3x, kad darbiņš padarīts. Sīkais tagad nevar vairs viens pats aiziet pakakāt, jo baidās, ka veļas mašīna uz šo sāks pīkstēt. Atklājām manuālī, ka pīkstēšanu var atslēgt, kas arī tika izdarīts un izstāstīts bērnam. Tāpat ir problēma. Pīkstēšanas fōbija, šķiet, ir uz palikšanu.
Vēl mums ir duša ar rādžu un tvaicēšanās fīčām. Regulējams, protams, ar glāstekrānu, kas ģļuko pēc vella. Viena no fīčam ir palīdzības izsaukšana, kas sāk skaļi un griezīgi kaukt. Tā kaukšana ir vēl trakāka, ja esi dušā tajā brīdī, jo pati duša darbojas kā reverberators. Krč kafijojam vienu dienu, sīkais pačkājas pa dušu, līdz dzirdam šo griezīgo pīkstoņu un vēl griezīgāku histērijas ķērcienu. Dušas padonam mala ir sīkajam līdz padusēm. Spriežot pēc īsā laika sprīža, kas pagāja kopš pīkstoņas sākuma līdz brīdim, kad sīcis bija klēpī, jams burtiski pārleca pāri tai malai. Laikam gar kontroles paneli vairs negrābstīsies... | 12:15 pm |
Šonakt ap pus četriem sīcis atvelkas, atkal grib pie mums gultā līst. Tiek dzīts prom. Apsēžas uz palodzes, laikam taisās gulēt tur. Mucīts iet trenkāt uz gultu, sīcis velkas līdz. Gultā ielīdis jams paziņo, ka pie durvīm esot žurku acis. Kautkāda gaisma uz slēdža atspīd. Skaidrojam, ka nav žurku, viss kulē, liecies gulēt, tas bija tikai sapnis. Neparko. Nāks pie mums gultā. Stāstam, ka vietas nav, tu jau esi liels čalis, gulta trijiem par mazu. Tad izsprāgst: "Mammu, ej tad gulēt lejā" (mums lejā dīvāns ir, uz kura reizēm guļam, kad sīcis pārāk ārdās pa gultu). A ko mamma? Aizgāja, jopt. Palikām gulēt divi čaļi vienā gultā. Vakarā būs pārrunas, jo šitā tak nevar. | Saturday, October 26th, 2019 | 8:52 pm |
Palēnām mācās lasīt. Burtus pazīst jau vairāk kā gadu, bet pāreja uz zilbēm un vārdiem prasīja laiciņu. Lēnām sāk saprast fīču. Tāpat jau iebrauc saskaitīšanā un atņemšanā. Apbrīnojami.
Savādāk ir pasācis bāzt pirkstus un visādus sūdus mutē bāzt. Nez, uz ko tas.
Pats lasu grāmatu par bērnu audzināšanu, jo ir nelielas problēmas ar baurošanu, uzvedību un manu paškontōli | Wednesday, October 16th, 2019 | 5:17 pm |
Sīcis "aizvēra" un pagrieza no augšas lādējamo veļas mašīnu tā, ka vaļā vairs dabūt nevar. Pavisam nevar. Mēģināju atraut vaļā dažādos veidos, ieskaitot izjaukšanu - nekā. Nācās griezt vaļā bunduli, lai vismaz gultas veļu saglābtu. Tas korejiešu brīnums jau gadus 2 čīkstēja un krakšķēja tā, ka likās, ka tūlīt aizlidos. Nu neko, vakar aizbraucām pakaļ jaunai. Šoreiz no sāniem barojamai. Ar stikla durvīm. Redzēs, kas beigsies pirmais šai mašīnai... Sīcis tikmēr satrakojies nevar aizmigt līdz pat vienpadsmitiem. | Wednesday, September 18th, 2019 | 9:23 am |
Vilcēj-slēdzējs Šorīt ierādīju bērnam, kā rāvējslēdzēju operēt. Nav nemaz tik sarežģīti, ja bērns ir vilcienu fans. Doma sekojoša: 1. vilciens piebrauc pie depō 2. vilcienā ielādē otru sliedi līdz pat paša depō galam, kamēr atduras 3. turi svaigi ielādēto sliedi aiz gala 4. sūti vilcienu dzīvē
3x papraktizējās un nu jau skola rokā. Redzēs, kā būs rīt | Monday, September 16th, 2019 | 10:48 am |
Nakts [ne]miers Ak, jā, sākotnēji vispār gribēju uzrakstīt par lielo uzvaru. Sīcis pa naktīm vairs ar varu nelaužas pie mums gultā, bet dodas atpakaļ uz savu gultu gulēt, kad sūtīts. Tas nozīmē to, ka vecāki beidzot var izgulēties. Tiesa, mēģinājumi ielīst pie mums notiek vairākas reizes nakts laikā un gadās, ka neviens nepamostas un neaizdzen viņu atpakaļ. Bet tāpat kādam ir jāceļas un jāapsedz bērns, jo nu vismaz kaut kādu uzmanību laikam pat nakts vidū vajag.
Kas ir forši, ir tas, ka viņš vismaz aiziet pačurāt, kad pamostas pa nakti. Droši vien pamostas no tā, ka mīzt gribas, un automātā pēcāk dodas pie mums. Drīz laikam pats savā vaļā būs atmetis gultā čurāšanu. Nedēļas laikā 4 naktis autiņi sausi. Jā, jā, mēģinājām guldināt bez autiņiem, bet viņš ir tādā atrubōnā, ka pietecina savu gultu, tad atnāk pie mums un noorganizē vēl vecākiem zelta lietutiņu. Tad vēl no bērnu dārza atnāk gultas veļa un veļas mašīna dabon griezties 3 reizes lai visu pārmazgātu. 2 nedēļas šitā nopisāmies un atmetām ar roku, laikam vēl nav īsti gatavs. | 10:34 am |
Disciplīnas problēmas Sīcim palika 4. Pa vasaru vai nu būsim izlaiduši, vai arī vienkārši vecums, bet nu ir problēmas ar disciplīnu. Neklausa, slikti uzvedās gan bērnu dārzā, gan mājās. Tā kā slānīšanu nepiekopjam, ir jādomā citi risinājumi.
Risinājums pirmais - sūtīt uz istabu. Ja kādam tiek nodarīts pāri vai neklausīts mājas apstākļos, bērns tiek nosūtīts uz savu istabu. Soda ideja ir nevis pati istaba, bet tas, ka neviens ar viņu negrib nedz spēlēties, nedz kontaktēties. Jo, tā tak ir, ja esi pinpis pa dzīvi. Parasti ir bļaušana, lūgšanās, bimbāšana, regulāra prasīšanās ārā. Bet ārā tiek laists tikai pēc tam, kad 5-10 minūtes ir pats sevi izklaidējis. Parasti tas aizņem kādu pus stundu - pirmās 20 minūtes ir tirgošanās un ārā prasīšanās, pēcak notiek jau pati apklušana. Neteikšu, ka baigi efektīvi, bet nu vismaz kautkas. Pēc soda izciešanas bērnam ir jāpastāsta, ko izdarījis nepareizi un kā vajadzēja rīkoties. Un, protams, ir jāatvainojas cietušajiem.
Risinājums otrais, gadījumiem, kad acumirklīgs sods nav iespējams (sūdzības no bērnu dārza) - tiek atņemta rotaļlietu kategōrija uz vienu dienu. Pirmā iet kaste ar automašīnām uz augšējā plaukta, tā, lai var redzēt, bet klāt tikt nevar. Ja dienas laikā sūdzības neienāk, tad nākamajā dienā var dabūt atpakaļ. Ja ienāk vēl sūdzības, tad kaste ar Lego klučiem dodas pastaigāties. Lai lasa grāmatas, krāmē puzles un nodarbojas ar rokdarbiem. Pagaidām tālāk par pirmo dienu neesam tikuši.
Vēl, protams, ir īslaicīgi sodi par pilnīgu kretīnismu mājās - nekādu multeņu un vakara pasaciņas. Pa virsu taimautam savā istabā.
Par sliktu uzvedību pie galda bērns tiek sūtīts prom. Ja negribi ēst - nav spiesta lieta. Nākamā ēdienreize rīt no rīta un nekādas sviestmaizes pirms gulēt iešanas. Ja gribi saldo ēdienu - izēd šķīvi. Nu, vai vismaz lielāko daļu. Parasti tiek sarunāts uzreiz, kas ir jāapēd, bet reizēm jams iztielē atvieglojumus.
Šis posms ir smags mentāli, ne vairs fiziski | Friday, September 6th, 2019 | 8:29 pm |
Uztaisijām no klučiem tuneli. Tagad visi auto, kas izbrauc cauri, dodas uz auto kasti. Lēnā garā istaba kārtojas. | Wednesday, August 21st, 2019 | 7:23 pm |
Šodien pie LORa noskaidrojās, kādēļ sīcis siekalojas un šņaukājas jau pus gadu. Izrādās, adenoīdi. Izrakstīja operāciju ASAP. ASAP šinī gadījumā nozīmē oktōbra beigas. | Wednesday, August 7th, 2019 | 2:27 pm |
Atvaļinājums. Beigas Pirmo reizi pamēģinājām 10 dienas bez mammuča. Jau trešajā dienā gribēja mājās. Ne pie mammas, bet gan pie uzlīmēm un rotaļlietām. Nedēļa mežā ar diviem onkuļiem, kas grib pastrādāt, bez cīņu biedriem un saviem tankiem ir pagrūta. Pēdējās pāris dienas vienkārši bija pielipis. Gulēja arī ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk, līdz pat pus desmitiem (urrāāā!). Bet pie vismaz iemācījāmies, ka gari pārbraucieni ir ok. Kopā pa mēnesi ~3000km automašīnā un ap 10x mazāk kājām. Sēnes, ogas, peldes, dzīvnieki. Jestri. Abiem pa 4 ērcēm. Labi, ka pavasarī sapotējāmies. | Monday, July 22nd, 2019 | 8:39 am |
Atvaļinājumā. Ceļojam. Skatāmies vietas. Bērns tik noguris, ka guļ aizvien ilgāk un ilgāk. Šodien ir nedēļa ceļā un bērs piecēlās 8:20 parasto 6:20 vietā. | Tuesday, July 16th, 2019 | 9:31 pm |
Šodien sīcis pirmoreiz dabūja braukt ar prāmi. Pa to pusotru stundu izložņājām visu kuģi, apskatījām visus pasažierus un viņu transporta līdzekļus. Tagad, pus desmitos vakarā, guļot gultā, sīkais prasa: "aber kādēļ uz prāmja nebija autobusu? Vieglās bija, fūres bija, pat laivas bija, bet autobusu nebija." Es aiz pārsteiguma až nedaudz pietupos. Vēl 4 gadi nav. | Monday, July 15th, 2019 | 8:41 am |
Laikam bērnu dārzā sīcim iemācīja zobus rādīt smaida vietā Tagad, kad redz, ka bildē, momentā tāds vieplis, ka bail. Vismaz pozētās bildes taisīt vaira nevar | Friday, June 28th, 2019 | 11:37 am |
Cirks Man jau kopš dziļas bērnības (cik nu sevi atceros) ir riebusies spēle "Cirks". Riebjas dizains, riebjas ideja, bet visvairāk tracina bezjēdzība, sodi un randoms. Tobiš tu vari būt 2 lauciņus pirms finiša, ja uzmetīsi 6, nonāksi pusceļā atpakaļ. Ja uzmetīsi vēl pāris neveiksmīgus ciparus, nonāc pašā sākumā. Un, ja spēles laikā tas ar tevi notiek trīsreiz, tad ir viens liels danunah.
Un tagad, protams, mammucis izvilka 1967. gada antikvāru cirku. Un, protams, bērnam tas nejēga patīk. Šķiet, ka vairāk dēļ spēles kauliņiem (jē, mašīnīte!), nekā pašas spēles, bet tāpat grib spēlēt un man ir jāpiedalās. Frustrē nejēgā. | Monday, June 17th, 2019 | 7:51 pm |
Tētuks rotaļlaukuma malā pie žoga fotografē savu izaicinoši tērpto pozējošo mammuci, kamēr sīkais draud nolikties no 5m augstuma.
Vispār vasarā rotaļlaukumi ir forši - ir daudz citu vienaudžu ar ko raļļot, spēlēt ķēriņus un citus nedarbus strādāt. Tētis drīz varēs mierīgi palasīt grāmatu | Wednesday, May 29th, 2019 | 5:04 pm |
Ak, jā. Vēl gribēju pateikt, ka, saistībā ar jaunapgūto 'R' burtu, tagad 'L' un 'R' lietošana ir putrā. Agrāk visur bija 'L', tagad daudzu 'L' vietā ir 'R'. Tur, kur tiem nav jābūt. | 4:58 pm |
Diena man nav diena tev Jau labu laiku atpakaļ novēroju, ka sīcim viena diena ir kā divas. Bet tas bija tikai tā, nojautas līmenī. Doma sekojoša: sākumā iemāci bērnam, kas ir diena - laiks no rīta līdz naktij. Tā kā bērns vasarā kārtīgu nakti nepiedzīvo (ja tā padomā, tad arī ziemā kārtīgu dienu nepiedzīvo, jo pēc diendusas jau ir tumšs), tad tika novienkāršots uz "laiks no pamošanās līdz gulētiešanai". Ergo, ja bērns guļ diendusu, tad pēc augstākminētas lōģikas 24 stundu laikā ir divas dienas - viena ar īso gulēšanu un otra ar garo. Pēdīgā laikā manas aizdomas apstiprinājās, kad bērns sāk regulāri jautāt - vai šodien mēs guļam diendusu vai naktsmieru? |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|