10:28a |
Slimība ārā, kastaņi iekšā! Nedēļas nogalē sīcis sāka kārtīgi puņķoties, izdomājām, ka labāk uz bērnu dārzu nevest. Par spīti puņķiem, dzīvīguma netrūkst. Māte pa dienu mājās jūdzas prātā, jo sīkajam tak miera nav. Vakarā, kad es pārnāku, skrien uz darbu, man tikmēr jāauklējas un jāizklaidē. Vakar izdomāju, ka ir tak rudens un laiks ierādīt, kā no kastaņiem un zīlem dzīvnieciņus taisīt. Patlaban vecums gan tāds, ka pats taisīt nemāk, bet palīdzēt palīdz, skatās, piedalās. Ar knaiblēm sērkociņus graiza, līdz ar maniem pirkstiem. Bet kautko tomēr sataisījām. Bilža ( zem kata ) |
10:42a |
Meibī jēs, meibī nō Vēl viena lieta, ko jau sen gribēju apgremot - aizliegumi. Kautkur lasīju/redzēju, ka bērnam pirmo 15 gadu laikā "nē" tiek teikts apmēram 150 000 reižu, bet "jā" tikai 7500. Ir viegli saprotams, ka nevajadzētu ļaut darīt pilnīgi aplamas lietas, kā bāzt naglas rozetēs un lekt zem braucoša auto. Bet kādēļ gan bērnam liegt lēkāt pa peļķēm, skraidīt lietū vai spēlēties izlietnē ar ūdeni? Atrunas par to, ka bērns var saslimt, sasmērēties vai aizdirst māju, tak nav nopietnas. Tas ir vienkārši mūsu pašu, vecāku, slinkums. Nav tak vairs ar rokām jāmazgā netīrā veļa, nav jāskatās, kā bērns mirst no asins saindēšanās vai kā pūst grīda no mitruma. Tehnoloģiju attīstība mums ir ļoti atvieglojusi dzīvi, sniegusi daudz brīvā laika, ko varam veltīt sev un ģimenei. Tas, ka esi nedaudz noguris, nav īsti attaisnojums. Un vispār - šādi liegumi ir koks ar diviem galiem. Ja aizliedz to 20-30 minūšu izklaidi, pēc kuras tev jāpavada 2 minūtes uzkopjot, tu iegūsti garlaikotu un neapmierinātu bērnu, kurš tev kritīs uz nerviem nākamo stundu un atpūsties tu galīgi nedabūsi. Tādēļ labak tomēr ir neteikt "nē", apsēsties un izbaudīt šovu. Skatīties, kā sīča kreativitāte izpaužas trauku mazgāšanā vai pīlītes peldināšanā izlietnē. Skatīties, kā bērns, skaļi smejoties, skraida pa dārzu lietusgāzes laikā, mazgā zābakus pie notekcaurules vai mēģina noķert mutē no jumta tekošo ūdeni. Nu, saslims, saslims, ja ne šodien, tad rīt. Imūnsistēmai tak jāaug kopā ar cilvēku. |