Perfekts Haoss

Vai, vai. Šitā rūc vēders. Ar kaut ko garšīgu varētu pacienāties, mmm...
- Da beidz! Mums vēl ir šis tas ledusskapī! Gan izdzīvosim līdz nākamās nedēļas piķim - tūlīt jau būvinspektors nāks, fiksi jānobeidz tā projekta apdare un gatavs.
Es tik tā, varētu kaut ko garšīgāku arī reizi pa reizei. Tu atkal tik pie tā TV sēdi. Tas Tevi nepabaros.
- Ak tā? Bet mēs uzvaram, Tu saproti? Mēs esam stiprāki par tiem visiem pretīgajiem, melīgajiem Rietumiem! Viņi visi tur ir iedomīgi kretīni, pedofilu mīlētāji!
Man ir tikai skaidrs, ka mēs neesam stiprāki ja esam novārguši un mums rūc vēders.
- Ai, ko Tu vispār saproti.
Ko es saprotu? Mēs ta esam šiten - Krasnogorskā, un mums vēl te ir lielās tēvijas potenciāls blakus. Ik pa laikam izmet mums kādu kauliņu... A tikmēr dzirdēju, ka tādā Roslavlā, vot, pie Baltkrievu robežas visi vispār piekalti kā zombiji pie TV ekrāniem. Bļauj kā idioti "uzvarējām, uzvarējām!" Visiem labi, jo, redz, visi ir novērsušies no saviem tukšajiem ledusskapjiem. Nav tam laika.
- Mums viss ir kārtībā, ka es Tev saku.