lapsas, murgi un lāsti

Un tagad lielākā daļa Latvijas publikas ir pielipuši pie TV ekrāniem un lūr "Latvijas cacu". Bļe. Doodoobrains!
Otra mažoritāte tikmēr grūstīsies pie Baltās Nakts tramvajiem. Viņi arī ir dumji.
Bet es sēdēšu un dusmošos par stulbiem cilvēkiem, kamēr fonā skanēs Erkils Puaro.

Brālis bija Igaunijā piedalīties triāla sacensībās. Ieguva otro vietu. Dabūja pleijeri un austiņas, čeburaškainās. Tām stīpā ir jeuka kabatiņa, kurā ir pudeļattaisāmais. Super.

Uzdūros dr.lv diskusijā par teto(u?)vējumiem. Argumenti "par" liek smieties un raudāt vienlaikus: "man ir 3 tatto un es nemaz nenozeloju ,isteniba ja kads neapjautajas par tiem tad es pavisam par tiem aizmirstu.... ".
Kāda jēga taisīt, ja pats aizmirsti? Tad jau labumu nedod? Un tāpēc vēlreiz - kāda jēga taisīt?
Citi saka, ka tetovējums viņiem esot tikai priekš sevis. Uz pleca, potītes, lāpstiņas. Vietās, kuras visbiežāk pašam nākas redzēt, ja?
Bieži ir gadījies dzirdēt kādu sakām: "es gribu tetovējumu, tikai nezinu kādu". Super, vai tas neizklausās pēc modes lietas?

Vai tiešām tetovējums tevi var papildināt? Kaka uz miesas, nekas vairāk.
Pēc gadiem, kad vairumam cilvēku tādas kakas būs, nāks man klāt un prasīs, kāpēc man nav. Vai es nemākot sevi izpaust, bļe (<- iederējās). Un tad es krāmēšu. Kaut gan nē, pēc gadiem es būšu vientuļnieks uz salas ar garu, biezu bārdu, kurā dzīvos raibu raibā fauna un flora, un neviens man pat iepūst nevarēs.

Cilvēce nogurdina. Cilvēki nogurdina.

"... mākslinieki atrada savu jauno, kopējo Jēzu, proti, nonāca pie secinājuma, ka datorspēle var kalpot kā medijs mākslas eksportam uz tādām bieži vien intelektuāli apdalītām komūnām kā geimeri."

© Roberts Krēķis


Uzsvars šajā gadījumā uz to, ka mūsdienās spēļu vidū tiešām var atrast mākslas darbus. Ļoti lielas pūles tiek veltītas vizuālajam noformējumam, par pašu spēles stāsta veidošanu nemaz nerunājot. Tieši tāpēc arī es dažreiz uzspēlēju kādu spēli. Lai izbaudītu to, ko mākslinieki ir saveidojuši.

Facebook ir domāts kaut kādiem noulaiferiem. Tad labāk būt ķēmam ar brillēm uz -10 un spēlēt visas pieejamās kompjūterspēles pēc kārtas, nekā caurām dienām pildīt tos stulbos quiz`us. Cik man tur nav sakrājušies visādi pieprasījumi. Čupām. Nafig es tur vispār piereģistrējos?

Es gribu redzēt Betmenu, jopcik!

Divkosība, slinkums, neizlēmība, vājums. Mute Rīgā, darbi aizkrasnē.
Tas esmu es.

Pirms pāris dienām, braucot uz Kuldīgu, izdomāju, ka drošības pēc jāpiesakās uz studijām LU, lai nebūtu jāzaudē divi gadi. Kā es nonācu pie 7 nenokārtotiem priekšmetiem viena semestra laikā? Kas ar mani notiek? Man ir bail.

Tā sēžot un domājot liekas, ka jāņem sausais. Diez vai tas ko mainīs, ja lapsa lielāko daļu sava laika pavada pie ekrāna.

Visu mūžu esmu domājis, ka cilvēkam nevar būt vienalga, ka ir jābūt savam viedoklim. Šodien meitene aicināja dejot salsu. Un lapsam nebja ko atbildēt. Gribi vai negribi? Jā vai nē, sasodīts!

Miskaste, pilnīga miskaste.

Gājiens :)

Skatos filmu Forgetting Sarah Marshall. Pirmajās 15 minūtēs lielos vilcienos viss scenārijs bija skaidrs. Pat iznākums. Vēl gan neesmu redzējis. Besī, ka tik paredzami.

Esmu atpakaļ. Nezinu, kā lai latviski labāk noformulē to, kā es šobrīd jūtos. Angliski būtu overwhelmed. Bet arī tas ir par maz.
Es sēžu dīvānā ar kompi klēpī, bet sirds auļo un pakrūtē kņud.
Tātad spilgtākie Maskavas brīži:
Esmu iemīlējies sava deju kolektīva meitenēs. Trijās it sevišķi. Bet viņas visas ir brīnišķīgas.
Pati Maskava ir briesmīgi milzīga sūdu čupa ar dažiem pozitīviem akcentiem.
Tusēt ar kolektīvu ir varen jauki, nevaru sagaidīt citus braucienus. Varen jauki ir arī pālī četros no rīta no hoteļa balkona bļaut uz garāmgājēju "stojaķ! streļaķ budu!"
Koncerta āfterpārtijs ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem un vēstnieku Teikmaņa kungu. Dziesmas, dejas ar burvīgajām kolektīva meitenēm. Izlejamais Piebalgas alus āfterpārtijā. Latviešu ne-skatuves deju mācīšanās ar folkloras kopu "Dandari".
Miliči. Tie tipiņi ir smieklīgi.
Un tagad visa prieka bojātājs - domas atpakaļceļā par savu dzīvi un to, ko es gribu ar to iesākt. Ir dejošana un frisbijs, bet vajag kaut ko, ar ko var pelnīt maizi. Neesmu vairs pārliecināts par telekomunikācijām. Jūtos kā slīkstošs kukainis.

Linkin Park koncis bija super. Arī trīs albumus vecas dziesmas tiak spēlētas. Koncerta beigās attapos ar sviedru klātu seju, rokām, dibenu un muguru. Daudz, daudz patīkamu emociju.

Esmu atklājis vienu varen foršu portālu - worryaboutyou.com. Ar pāris klikšķiem dabū dziesmu kompī, neizmantojot ne torrentus, ne DC. Gandrīz kā mūzikas Google - to pat var ievietot Firefox`ī tajā vietā, kur ir google meklētājs, blakus adreses laukam. Esmu sajūsmā.
 
Šodienas divi atklājumi - Opera babes - One Fine Day un Megadeth - Washington is Next

PV jaunais albums ir labs. Baigi labs.

Čehi PČ izskatās spēcīgi. Burtiski lido pa laukumu.

Bet ja tas komentētājs komentēs arī mūsu izlases spēles, es nojūgšos. Tāds muldoņa, kaut viņam mute izkalstu!

Platforma Music piedāvājot 50 000 dziesmu lejuplāžu no 200 Latvijas mākslinikiem. Vai nu es neprotu kaut kā tikt pie viņiem visiem, vai arī tajā lapelē tiešām ir tikai 32 mākslinieki?

upd. Sapratu. Nevajag iet uz mākslinieku sadaļu, vajag tik iet uz to nepārskatāmo veikala sadaļu.

Sačos Lietuvā 6dien un 7dien piedalījos ar temperatūru, kura svārstījās no 37.4 - 37.6. Vakar vakarā bija trakāk - pazemināta temperatūra 37.4.

Saulīte drūmos vasaras rītos
un
Kangars vai Lāčplēsis augšāmcēlies

patīk

Man jau sēž "Šo dziesmu jums piedāvā Orbit"
Parakājos bik pa The Hobos un Melo-M krātuvīti.

upd. Ar mokām izvilku 9 dziesmas.

Tā iet, kad ticība jāiebāž arī gaismas slēdžos.

Es tur šodien biju. Es tur dejoju. Laime.